Es redzu tik daudz mēslu sevī,

Sajūtu to aso smaku.

Jau atkal griežu ūdens krānu,

Kaut zinu tas man nepalīdz.

Es velku masku kārtējo sev sejā,

Un arī tas ir veltīgi.

Līdz iečukst rīta gaisma sejā,

Lai visas maskas ņemu nost,

Tad pārstāšot es mēsliem ost.

Man atliek elkoņos sev kost,

Ka aizkariem es rīta gaismu slēpu.

Nu arī tos es metu lejā,

Lai gaisma spīd man rītos sejā.

Tā smaržo ziediem,

Mani līdzi saucot dejā,

Es saucu arī Tevi līdz.