Ir dzimis mīlas gadiņš pirmais mūsu,

Ir dzimis klusu tas, bez brēkas.

Guļ piekļāvies pie Tavām krūtīm,

Un mani viņš ar smaidu sveic.

Es savās rokās viņu ņemu,

Vēl mazu tādu, bezspēcīgu.

Lūk, mīļā, skaties kādu laimi

Tu man dāvājusi,

Lai kur mēs būsim, lai kādā debess pusē,

Tā visur būs mums abiem klāt.

Un kā gan var būt savādāk,

Ja apņemamies tālāk to

Mēs mīlestībā audzināt.

Es skūpstu Tevi, dārgā visu,

Un apņemos to nosargāt.