Capt_James_Hook dienasgrāmata

Tfu, ta vells parāvis manu garo veca vella mēli! Ta nu aukstumiņš atkal uznācis, sācies un laikam uz palikšanu. Šorīt no akača nemaz nevarēju izlīst – ciets un balts ledus vāks pāri. Galvu vien apdauzīju, un kamēr tur ... lasīt tālāk

Ja tā padomā, nemaz ar ne tik senos laikos – tikai kaut kādas pāris nieka mūžības atpakaļam – es ēdu vakariņas tad, kad nācu mājās no darba. Visa pura mala tad liesmoja un dārdēja, akači vārījās, atvari burbuļoja un katra mazākā peļķe ... lasīt tālāk

Un stāsta, ka kristieši runā par kaut kādu tur pasaules galu. Es nezinu, manā pura malā laikam pareizu kristiešu nav. Biju vakar aizgājis pa nakti pasērst pie savas paraganas Kristīnes, kamēr viņai Edgars kaut kur tur pa Aizbaikāla ... lasīt tālāk

Neceri, neliecies mierā, sāpes jau pašas no sevis arī nekad nav pārgājušas, sāpes jau pašas par sevi arī nekad nav gājušas projām. Saule, būdama garlaikota, nožāvājās un izmetās kaila, mezdamās tieši uz sliedēm, ... lasīt tālāk

Šorīt pamodos ne savā labākajā ādā. Labāko ādu es vakar aizdevu paraganai Lindai. Vajagot jaunas kurpītes kaut kādai ballei. Mani arī it kā uzaicināja līdzi, bet kur ta es tur iešu – pliks vells bez savas labākās ādas ne tikai ... lasīt tālāk

Apbruņojies ar tomahauku, kāds šorīt nāca man pretī. Un kaut ko bļāva, ka viņas visas esot jo jaukas pērkamās sievietes. Kad painteresējos, par kādām pērkamajām sievietēm viņš runā – nepārprotiet, interesanti bija – ja ... lasīt tālāk

Šovakar druscītiņ mūziciņu ienāca prātā paklausīties. Varat minēt apaļas trīsdesmit septiņas vai pat trīsdesmit astoņas reizes, kādu tieši mūziciņu es klausos. Nelabas aizdomas, ka neuzminēsat tāpatām neviens, bet – ... lasīt tālāk

Un tā nu esam nonākuši līdz tam… nē, nē, ne jau tam, par ko jūs, samaitātie ļautiņi, padomājāt. Kāpēc gan lai kārtīgs, sevi cienošs pura vells runātu par to? Man ar savām raganām, paraganām un maldugunīm, un malduguntiņām ... lasīt tālāk

Nu nav tiem jaunajiem ne mazākās nojēgas par mīlestību, nav. Nekā viņi par to lietu nezina un vēl jo vairāk – vēlas zināt vēl jo mazāk. No vienas puses labi, ka tā – nedzims pasaulē pārāk daudz jaunu un negribētu. No otras puses žēl, ... lasīt tālāk

Saule kā vienmēr pacēla galvu pār Kokmuižas ielas 19 nama jumtu Valdemārpilī. Kā vienmēr attiecīgajā gadalaikā, gada pirmā mēneša trešajā dienā, apmēram 9 un 19 minūtēs rītā. Tiem, kuriem šķiet, ka šis ievada tekstelis ... lasīt tālāk

Līdz pilnīgam nespēkam izbrīnīts, šorīt paskatījos pa logu. Laikam gan nevajadzēja darīt to kailam. Saulīte, tikko vēl pabāzusi no ilgstošas termometrā esošā spirta lietošanas sarkano deguna galiņu pār horizontu, ... lasīt tālāk

Acis sāp. Laikam jau taisnība vien ir, ka nevajag skatīties saulē. Ziloņroņi joprojām guļ krastā un turpina nelāgi smirdēt. Ap to vēl dzīvajām, strauji pūstošajām miesām spindzēdami pulcējas zilu, zaļu, melnu un pelēku mušu pulki. ... lasīt tālāk

Tajā utenī es vairs savu kāju nesperšu! – cik viss bija labi, skaisti un viegli laikos, kad pietika vienkārši tā vien nokliegties, lai kāds Tev turpat uz ielas pie durvīm jau pienestu un padotu krēslu. Nu, krēslam bieži bija ... lasīt tālāk

Un es uzrakstīšu stāstu, kurā Smaragda pilsēta krīt no debesīm - baltā tualetes poda vāka, kuram tā, pašai nezinot, vienmēr bijusi piestiprināta - tieši atvarā, kas izveidojies īstās cilvēku pasaules un iedomātās Oza un Eva, ... lasīt tālāk

Smieties un priecāties, ja par daudz ko nebūtu skumji. Skumt un raudāt, ja par daudz ko nebūtu jautri. Un kas tad zina, un kas īsti zinās pateikt, kā tad īsti ir labāk?

Meklēju kādu, pie kura varētu, par spīti pašizolācijai, ... lasīt tālāk

Sasodīts. Pusotra stunda un tikai nupat atvilkās pirmie ļautiņi. Nākas secināt, ka no porno filmām esmu apguvis čehu valodu tik labi, ka uzreiz nekļūdīgi viņus identificēju kā čehus. Garlaicīgi, protams, bez gala, bet ne par to es šobrīd ... lasīt tālāk

Es vēlos Tevi redzēt uz ceļiem. Savā priekšā. It kā Tu mani pielūgtu. It kā es būtu kāds Buda vai dievs, kura vārdu nemaz nav svarīgi piesaukt. Kura vārdu nemaz nav iespējams piesaukt. Aiz horizonta pazūd saules ripa un daži joprojām ... lasīt tālāk

Diena pusē. Un absolūtais vairākums cilvēku šodien nāk un iet cauri tavai sirdij un dvēselei tā, it kā nemaz nebūtu cilvēki. Bez pēdām, bez sirdsapziņas pārmetumiem un maksas. Bez apdomāšanās, apstāšanās un acis ... lasīt tālāk

Jā… ar cik daudzām no jums gan es savulaik esmu un neesmu ticies… Ar jums es šajā gadījumā domāju šīs un citu vietņu virtuālās iedzīvotājas. Nez – vai virtuāliem pilsoņiem ir tādas pašas tiesības kā ... lasīt tālāk

Kādam gan jābūt briesmonim, lai pat citi briesmoņi Tevi negribētu, nez? Nē, nu, es jau neapgalvoju, ka esmu briesmonis. Neapgalvoju arī, ka neesmu baigais skaistulis, tikko no žurnāla vāka nokāpis, izkāpis un vispār – aizdevies savā brīvajā ... lasīt tālāk