Capt_James_Hook dienasgrāmata

Nesaprotu es tās šolaiku sievietes, nesaprotu. Es – pats visu veco vellu vecais vells – vairs ne vella nesaprotu no šolaiku sievietēm. Mūžā nebūtu iedomājies, ka tādi laiki arī var pienākt. Tīri vai kauns bija vakar iet ... lasīt tālāk

Meičas mīlēt, tas tev nav denaturātu dzert un pa krūmiem ar savu divdesmit pirmo pirkstu vienam pašam kaut ko spaidīties, pūzdamam un elzdamam, tā viš i vecīt, to es tev saku. Vakar pura malā sēdēdams jutu, jauš mana ... lasīt tālāk

Aizgāju šodien pie savas dakterenes, viņai prakse tepat pura malā jau no tiem gadiem, kad Purmalas pilsētele vēl nebija celta. Šoreiz aizstaigāju ne par savām, bet viņas lietām runāt. Redz, vīrs, viņas dakterēns, pie kādas pakrūmu ... lasīt tālāk

Zin, kā – es jau a – kaut tagad pa veco vell saucos – kādreiz i jauns bīš. Tas gan bi dikt sen. Laikos, kad pura malā nekādas Purmalas pilsēts nebi un pati purmaliņa izskatījās pavisam citadak. Vairak kok tur bī un vairāk ... lasīt tālāk

Vells, kāds tu tomēr esi vells, man šodien teica sieviņa un es par to gandrīz tā kā sajutos lepns. Tad kaimiņš Dieviņtēvs, kurš bija atnācis sērst, vai nu ar alus putām aizrijās vai vienkārši kaut kā jancīgi iespurdzās ... lasīt tālāk

Nu tad tā, mīlīši, vai zināt, kāpēc vella dzīve ir viena tiešām sasodīta, briesmīga, patiešām vellišķīga, nu ritīga vella dzīve? Nē, nezināt? Nu, a gribat zināt? Arī nē? Nu, ta mēģināsim ievadīt šitento ... lasīt tālāk

Tā, nesaprotu es, būdams it kā kārtīgs visu pura vellu vecais vells vienu lietu šitajā jauno laiku dzīvošanā. Ne vella nesaprotu, lai cik nepiedienīga un varbūt pat jancīga tāda vāvuļošana ... lasīt tālāk

Ja tā godīgi, nesaprotu es tos sieviešus. Ne vella nesaprotu. Ne vella sieviešus, ne parastos, cilvēku sieviešus. Kādreiz pārvērties par niknu kaimiņu šuneli, kas ieķer stilbā taisni zem svārciņiem, vai brēcošu ... lasīt tālāk

Kādas tad ir patiešām īstas sievieša prasmes, jaunie velli, kuri vēl pagaidām ne vella nav redzējuši ārpus pura malas, man bieži jautā. Esam viņiem uzrīkojuši tādu sava veida skolu, lai nesēž tikai akačos pie saviem ... lasīt tālāk

Eh, kādreiz es arī rakstīju stāstus. Tā lūk, redz, ziniet. Tagad jau vairs neko. Nav jau, ko stāstīt. Visu laiku tā vella muļķu kaste aizņem. Visu pura malu pārskan tikai, kā manis bērniņi un bērniņu bērniņi klabina un klikšķina viņas ... lasīt tālāk

Vakar atkal tas pats vecais kaimiņtēvs, Dieviņš bija atnācis ciemos. Viss tāds uzcirties, uzvalku sazin no kādām istabaugšām izvilcis un sev mugurā uzvilcis, lai. Es gan tādām lietām īsti jēgu nesaskatu, bet, nu, ja tā viņš ... lasīt tālāk

Kā kārtīgam vella vectētiņam laikam jau man par vēsturi ne vella nevar būt saprašanas. Ko nu tāds es, tāds kā es būdams un dzīvodams savā pura akacī var zināt par to, kas pasaulē notiek. Bet Purmalas vēsturi nevienā skolā pagaidām nemāca. ... lasīt tālāk

Saņēmām šodien ar sieviņu vēstuli. Ne jau sazin kādu, bet arī ne šādu tādu. Elektronisko. No mūsu pašas mīļākās un pašas jaukākās, pašas jaunākās vella mazmeitiņas. Viņa te, nevarēdama ciest, kā mūsu malā tā ... lasīt tālāk

Meklēju maza auguma sievieti, ziniet. Un tādu, kura mācētu labi spēlēt kārtis. Un labi slēpties zem sūnām un papardēm. Vēl būtu labi, ja kopā ar sevi zem sūnām un papardēm viņa prastu slēpt arī marinētas sēnītes un vēl kādus gardumus. Ne jau no ... lasīt tālāk

Un tik pa jokam iekost viņai krūtī. Es nodomāju un – ko vells domā, to vells arī dara. Nevajag domāt, ka es ikdienā kāds zadīsts vai kanoebālis esmu – laivas man nepatīk un zaķi, un adatas arī ne. Bet nu reizēm taču vella tēviņam ... lasīt tālāk

Sasodīts. Ko lai tagad iesāk, ko lai tagad dara. Šodien pa ilgiem laikiem biju aizgājis pie kādas citas paraganas, nevis visiem jau sen labi zināmās un man pašam pamatīgi apnikušās Lindas. Tātad – biju aizgājis pie ... lasīt tālāk

Ap pusnakti šorīt no rīta pa kluso izlavījos no akača, kamēr vēl mana vecā varen skaļi un garšīgi krāca, un devos ceļā. Nezinu, kāds spārnotais vella bērītis bija pa manu veco vella pauri cik reizes iespēris, bet kaut kas bija tā kā ... lasīt tālāk

Nevajag. Nekad un nekādos apstākļos nevajag dzert un stāstīt, ka mīli tikai un vienīgi savu sievu. Ja kadam sievas nav un ir tikai sieviete vai vīrietis, tikai un vienīgi kuru tas mīl, arī tad nevajag šo mīlestību mūžīgu zvērēt pa ... lasīt tālāk

Jā, jā, ir man gadījies arī grāmatas lasīt. Rakstīt gan pagaidām nav vēl nācies. Un, cik varu nākotnē ielūkāties, diezin vai arī nāksies. Nē, nu, ja nu ar kaimiņu mīļo dieviņu kādreiz, pa kunga dūšai būdami, saderētu, tad jau gan. Tad var ... lasīt tālāk

Septiņas debesis, es te šorīt tā piesēdu pie galda stūra un aizdomājos. Septiņas debesis un septiņpadsmit elles. Bet manas pura malā paganīties izlaistās Purmalas cūkas pa to laiku tā brēca, ka ar to arī visa domāšana beidzās. Nu, ... lasīt tālāk