Capt_James_Hook dienasgrāmata

Ekur, laba dieniņa!

Un vai ta jūs zināt ar ko, vai ne? Bet ir nu tagad tā, ka es, apakšā parakstījies, vecais vells no Purmalas pilsētiņas pura malas, dzīvojošs trešā akacī no līkā bērza puses, būdams pie skaidra ... lasīt tālāk

Kādreiz bija tā – es, kā jau pašam visu veco vellu vecajam vellam pieklājas, mierīgi piemetos uz akmens akača malā Purmalā, kur vajadzības gadījumā varēju kājas pamērcēt, ja nu pārāk karsti sāka mesties, un mācīju jaunos vellus un ... lasīt tālāk

Nesaprotu es tās šolaiku sievietes, nesaprotu. Es – pats visu veco vellu vecais vells – vairs ne vella nesaprotu no šolaiku sievietēm. Mūžā nebūtu iedomājies, ka tādi laiki arī var pienākt. Tīri vai kauns bija vakar iet ... lasīt tālāk

Ja tā godīgi, nesaprotu es tos sieviešus. Ne vella nesaprotu. Ne vella sieviešus, ne parastos, cilvēku sieviešus. Kādreiz pārvērties par niknu kaimiņu šuneli, kas ieķer stilbā taisni zem svārciņiem, vai brēcošu ... lasīt tālāk

Saule kā vienmēr pacēla galvu pār Kokmuižas ielas 19 nama jumtu Valdemārpilī. Kā vienmēr attiecīgajā gadalaikā, gada pirmā mēneša trešajā dienā, apmēram 9 un 19 minūtēs rītā. Tiem, kuriem šķiet, ka šis ievada tekstelis ... lasīt tālāk

Kaut kā muļķīgi šodien jūtos.

Iespējams, tu esi skaista.

Varbūt tu šobrīd sēdi pie loga un, dziļi mulsdama, pīpē.

Un varbūt, ka tevi sauc Andris.

Man ir gluži vienalga, kad tu pēdējo reizi skuvies.