Ik reizi,

Kad novelc

Vakara kleitu,

Es redzu tās rētas,

Uz muguras Tavas

Samtainās ādas.

Es jūtu,

Tu enģelis esi,

Kas atsūtīts man,

lasīt vairāk

Aizdomājos...

Netikumi neļauj izaudzēt spārnu, kā eņģelim , tie pietur pie zemes lai nepaceltos gaisā.. Lai deguns nebaksta mākoņus, lai cieņa un mīlestība pret apkārtējiem nepazūd .

Protams nedrīkstētu ... lasīt vairāk

Vietā, kur viļņiem dzīve beidzas,

Eju es lūkot,

Kā saule,

Noglāsta viņus,

Maigi,

Bez steigas,

Pirms izzūd tie,

Vēl nesen tik dzīvi

Un spēcīgie.

Tā reiz arī es,

Vairs ... lasīt vairāk

Kaut kas beidzas, kaut kas sākas. Viņam! Ja izlasīs, tad sapratīs.

www.youtube.com/watch?v=KEMr82y0a7E

Tajās pašās zvaigznēs

Agrāk es savādāk lūkojos.

Viņas turpat, un šķiet

Nemainās.

Tik es skatos uz tām

Un neizprotu,

Kāpēc agrāk tās tuvākas šķita,

Un mirkļos, kad krita,

Viņām ir, ko teikt. Bet viņas var arī klusēt.

Vakar rakstot kādu vēstuli, pats sev atgādināju pagājušās svēdienas rītā dzirdēto frāzi LNT, ko visi zinām jau sen : ko sēsi - to pļausi…

Šitā dzīves patiesība ir ielikta zemesloodes radīšanas procesā, ... lasīt vairāk

Kamēr te daža laba domā, cita jau dzīvo! ;)

Jā, tieši tā! Man istaba ir gulta - citas mēbeles tur fiziski nevar ievietot un līdz ar to mana gulta ir mana istaba!

Matracis ir pietiekami liels. Uz tā ir ērti pieņemt ciemiņus! ... lasīt vairāk

Es jau Tevi neizdomāju,

Ne man ko tik skaistu

Pa spēkam bij veikt.

Ik katros rītos,

No austrumiem dzītos,

Alkstu es redzēt,

Kā mosties Tu,

Dienās ik katrās,

Ilgojos es Tavu ... lasīt vairāk