Un kur gan paliek

Baltums,

Kad nokūst, pazūd sniegs ?

Vai no nekā tas radies,

Un nebūtībā iet?

Bet varbūt paliek sirdī,

Un sajūtams,

Kā prieks ?

Ak, ko nu ... lasīt vairāk

Esam pieraduši viens otru sveikt svētkos un tas ir tik jauki. Taču gribas padalīties pārdomās par to, ko dāvinām. Visgrūtākais laikam uzdāvināt cilvēkam, kuram jau ir viss, ko viņš vēlas, vai kam ir īpaša gaume, ka otrs nevar ... lasīt vairāk

Staigāju pa lielveikalu. Vajag uz veikalu otrajā stāvā. Eju uz eskalatoru. Savās domās iegrimusi, kaut ko sajaucu. Paeju pirmajam garām ar domu, ka tas slīd uz leju. Skatos, otrs blakus esošais salūzis, stāv uz vietas. Neko, sāku kāpt. Pie ... lasīt vairāk

Šodien ir lieliska diena. Piedzīvojumiem bagāta, es teiktu. :)

Saņēmu aizrādījumu par savu rakstīt neprasmi. Par to jau paspēju publiski papriecāties. Jo kā zināms - dalīts prieks - dubults prieks!

Bet tas vēl nav viss. ... lasīt vairāk

Sēžu un domāju.Iekšā nemiers, it kā gribas kur iet, ko darīt, tomēr nespēju saprast uz kurieni.Gribas savest kārtībā domas, saplānot ko darīt tālāk, izstrādāt savai dzīvei plānus...un saprotu ka no manis ir atkarīgs pavisam nedaudz.Mūsu ... lasīt vairāk

Hm... Aizkaitinājums izrāva no migas mūzi, vai kā nu pareizi sauc mūzu, bet vīriešu dzimē, jo kā man te gudri pamācīja, mūzas - vīriešiem, sievietēm ir mūzis! ;)

Ir tik patīkami atkal rakstīt un just kā vārdi, pirkstu vadīti, ... lasīt vairāk

Kamēr mūzis guļ, pie ragiem ir ķēries aizkaitinājums.

Es saprotu, ka norādot savā anketā, kā vienīgo iepazīšanās mērķi - saraksti, pati sevi esmu palikusi zem sitiena. Rodas sajūta, ka cilvēkiem tas šķiet nesaprotami un ... lasīt vairāk