Viss jau pie lietas,

Arī tas lietus,

Aiz loga kas slapina lietas.

Viss jau pie lietas,

Un mēs,

Savās vietās,

Aizņemti savām lietām.

Un nolīs tas lietus,

Un izžūs tās slapjās lietas, ... lasīt vairāk

Kurā brīdī pārstāju dzert kafiju, labi atceros. Bija daudz darba, maz gulēts. Vienmēr jau tādās reizēs var iedzert kafiju. Tad vienu reizi iedzēru un sajutu man ir sirds. Kopš tās reizes nedzeru. Kafijas bundžu turu tikai ciemiņiem. Bet, ... lasīt vairāk

Es vēlējos saglabāt

Tās izdegušās sveces.

Katra no tām sildīja

Savu zvaigzni,

Katrai no tām sava rītausma ausa,

Galvu pieglaudis plaukstai,

Lūkoju, kā parādās horizonts,

Kurš ... lasīt vairāk

Akk, kamdēļ gan jāmostās no rītiem tik bezgala agri ? Gribas taču vēl laiski slinkoties, staipīties.... lēnām aizsapņoties līdz kafijas tasei pie spilvena... un ....

Tā viņa arī savu atvēlēto laiku

Tur pavada,

Kā sunītis pavadā,

Laikā,

Kad ieklausīties tajā

Nepietiek laika.

Tā arī aizies tālumā,

Nesaprasta,

Kā pasta balodis,

Kas pavadījis ... lasīt vairāk

Var pārdzīvot, izdzīvot un piedot. Vai uzticības nodevībai ir izdzišanas laiks? Apvainojošie vārdi, dusmu izgājieni pārklājas ar atmiņu putekļiem? Vai patiesībai nav vērtības? Labāk dzīvot ilūzijās, pieņēmumos, bez patiesības? Ar ... lasīt vairāk

Es dzimu,

Un kopš brīža tā,

Pie Tevis eju,

Lai kādreiz uzlūgtu

Uz pirmo deju,

Ko domās dejojis jau

Simtām reižu,

Te mazliet greizi,

Nepareizi,

Te parāk strauji,

Atsaucos uz steigā nevērīgi paceltu rociņu. Nevaru tādā drēgnā, lietainā, vējainā dienā pamest ceļmalā kājāmgājēju. Tas būtu cietsirdīgi, taču meitene iekāpa mašīnā smaidīga un laimē starojoša, gluži kā saulīte. Viņa bija jauna. ... lasīt vairāk