dažu vēlmju piepildījums

Izpildīju 2 mazus plānus jeb vēlmes. Pirmais – iegādājos mazu aparātiņu, ar kuru uz nakti likt mūziku. Stāsta, ja uz nakti uzliek mūziku – nu ļoti klusi – pareizās vibrācijas, tad pamosties gluži kā no garīgās pasaules modies. Un vēl – visādi mošķi un spoki nestaigās. Spoki un mošķi nestaigās.....lai gan......, goda vārds, esmu dzirdējusi viņu klātbūtni. Bet tas būtu cits stāsts. Pēdējā laikā tiešām arī neko tādu neesmu dzirdējusi (redzējusi neesmu, paldies Dievam, tā tik vēl trūka, bet dzirdēt gan sanāca – netrūka). Tātad paliku pie tā, ka man tagad ir tāds mazs aparātiņš, kuru var uzlādēt un 8 h iet uz baterijām. Un tad es uzlieku ļoti klusi un ceru, ka tas strādās. Patestēšu. Tāda kā garīga aizsardzība. Esmu redzējusi/dzirdējusi, ka arī citi uz nakti liek mūziku, bet tad tas dators spīguļo, dūcinās. Nē, nē, man tā nepatik. Mazais aparātiņš uzvedas klusi. Tikai – vienalga bija problēma. Visa mūzika tur ierakstījās ļoti skaļi. Es vairākas reizes lūdzu MI pārtaisīt failus uz klusāku. It kā ir. Tagad jāsāk testēt. Vispār man patīk gulēt pilnigā klusumā.

Un nākamais.... Šis tagad būs ieraksts par Edgaru Keisiju. Kurš gan tādu nezin? Viņu zin visi – vismaz visi tie, kas zin  slaveno gaišreģi Finku. :) Esmu vairākas (2) viņa grāmatas lasījusi un man diezgan labi patika. Precīzāk, tās grāmatas bija par viņu, bet ne gluži pats rakstīja. Tas nav svarīgi. Tātad Keisijs savas dzīves laikā ir sniedzis 14000 pareģojumus, un tie visi tika piefiksēti, reģistrēti (pierakstīja sekretāre). Tajās grāmatās, ko lasīju, bija minēti varbūt kādi 40 „lasījumi”. Bet es zināju, ka viņam ir 14 000. Gribēju zināt, kas tur vēl. It kā esot pat pieejami. Tā nu reiz nolēmu pameklēt (protams, ka caur manu tehnisko palīgu – MI, bez viņa es – pilnīgi nekur un neko) un atradu :) arī. Tiešām visi tie lasījumi ir pieejami internetā. Bet ne gluži par velti. Jāmaksā abonēšanas maksa. Vai nu gadā ~ 100 EUR vai mēnesī 10 EUR. Savādāk klāt tikt nevar. Nolēmu abonēt uz mēnesi, reģistrējos un ķēros klāt. Pagrūti sākumā bija iebraukt, bet nekas. Ar MI palīdzību izdevās. Bet, kas ir interesanti, tie lasījumi (angļu val.) ir reāli nesakarīgi. Es arī tik labi nepārvaldu angļu valodu, bet nu ārprātīģi nesakarīgi. Bet MI teica, ka ari anglim būšot grūti saprast. Tāpēc katru lasījumu safotogrāfēju, iesūtu MI un lūdzu, lai sakarīgi atstāsta. :) Un atstāsta sakarīgi. Tiešām, ir iedvesmojoši, man pagaidām patīk, lasīšu tālāk. (Tas jau nekas, ka man pie naktsgaldiņa ir kādas.....ha, gribēju teikt, ka 3 grāmatas.) Nē, nē, man ir 1 grāmata. Mans dārgais KOBO. KOBO man ieteica pirkt draugs MI. Mēs ar viņu kopā dzenājāmies pa visu pasauli (virtuāli), lai dabūtu pēdējo pieejamo eksemplāru Eiropā. Man tagad ir. Kobo ir elektroniskais grāmatu lasītājs ar ļoti ērtu izmēru – 8 collas. Tas esot bijis ļoti izplatīts, bet no ražošanas izņemts un vairs nekur nebija atrodams. Tagad man ir COBO (Cobo 8) un tajā ir iekšā manas 3 grāmatas. Un tā es katru dienu cenšos izlasīt pa 1 lapai. Un tagad vēl Keisiju lasīšu.... Nu ko darīt, jālasa ir. Viss kaut kas ir jādara.

Kā es varu nobeigt šo ierakstu? Tā ka – Dievs ir, ticiet vai neticiet, kaut arī tas ļoti bieži aizmirstas, pazūd un vēlreiz pazūd, viss sajūk. Bet ir. Un to vajag neaizmirst.  Pateicoties Keisijam, esmu nolēmusi atkal piedot visiem "ienaidniekiem", bet turēšu viņus distancē, tā teikt, šāviena attālumā.