FILMAS APSVEIKUMI VĀRDA DIENAS PIEREDZES APMAIŅA
Pieslēgties oHo.lv
Lai lietošana būtu ērtāka, lūdzu, pagriez savu tālruni!
Reģistrētiem lietotājiem



Reģistrēties Aizmirsu paroli!
Sanija_ dienasgrāmata
 Pirmdiena 31-08-2026 23:47 10  65

Kāpēc pirms un pēc?

Nav runa par bojā gājušo un bezvēsts pazudušo cilvēku skaitu Nepālā, bet gan to, kāda mācība ir no šīs traģēdijas. Lasot informāciju, notikumu hronoloģiju, cilvēku komentārus, veidojas savs viedoklis un apjausma par notikušo. Atgriežos pie sacītā, ka svētvietas tiek ekspluatētas, padarītas par mārketinga objektu. Ir viltus garīgie skolotāji un viltus mācības. Notiek sabiedrības attīrīšanās. 
Šeit nav runa, ka svēta vieta vairs nav svēta. Śeit ir runa, ka cilvēce pārāk ilgi ir meklējusi ārēju svētumu. Mēs meklējam īpašu kalnu, īpašu templi. Īpašu skolotāju, īpašu baznīcu. Īpašu cilvēku, kurš it kā ir tuvāk dievam nekā mēs. Un mēs pamazām aizmirstam vissvarīgāko - cilvēka garīgumu nenosaka tas, cik svēto vietu viņš ir apmeklējis. Jūs varat apiet svēto kalnu 10 reizes, bet atgriezties mājās tas pats cilvēks. Jūs varat lūgties visvarenākajā templī pasaulē un joprojām melot, nododot sevi un pazemot citus un atcerēties Dievu tikai tad, kad baidāties. Tāpēc pašreiz notiekošo varētu saukt par dziļu atmodu. Beidziet domāt, ka viena vieta vieta uz zemes ir svētāka par citu. Ja viss ir radīts no viena Avota, tad katra vieta uz Zemes ir svēta. Jūsu mājas, jūsu ķermenis, jūsu bērns. Cilvēks jūsu priekšā. Zeme zem jūsu kājām. Un vissvarīgākā svētā vieta, kur cilvēkam atgriezties, ir viņš pats. Mūsu ārējie balsti tiek sagrauti, lai mēs beidzot varētu atrast iekšējo. Tas, ko tik daudzus gadus meklēji ārpusē, visu šo laiku ir bijis tevī iekšā.

Šī notikuma vēstījums - Dievs nav jāmeklē tikai tempļos, kalnos un Varas vietās, vissvētākā vieta vienmēr bijusi cilvēka iekšienē.

Šodien, 7 dienā pēc notikšā, jūtos mierīga. Dvēseles ir atradušas savu ceļu.

Vienkārši jauka diena Pirms un pēc
citi ieraksti Sanija_ d-grāmatā (~152)
Komentāri
rutigers: Kvalitatīvs, uz spēcīgām zināšanām balstīts ieraksts.
#1
2026-09-01 01:01
janisb: sektanti feisītī - laīžam uz kalnu zirga gads, īstais laiks tur tusēt
visums ...
#2
2026-09-01 01:08
jozolsen: nu nav tik vienkārši..arī vieta dod, nokļūšana lidz vietai , izjūtas, sajūtas, enerģētika , aura, uztvere , izpratne..
Tā veido to iekšieni smadzenēs.. Viena dieva princips ir nesens pasākums uz cilvēces fona..
#3
2026-09-01 07:01
DanaL: Bet pati taču ne reizi vien esi devusies Santjago ceļos. Varbūt kļūdos, bet nedomāju, ka izvēlies šo daļēji sakrālo tūrismu tikai "redzēt Romu un mirt" principa pēc. Tā ir izvēle izrauties no ikdienības un pārbaudīt sevi, pie viena izbaudīt arī to, ko te nosauc jozolsen "nokļūšana lidz vietai , izjūtas, sajūtas, enerģētika , aura, uztvere , izpratne".
Domāju, ka vairums no viņiem devās turp ar līdzīgiem mērķiem, nevis vienkārši kādu fanātisku reliģisku apsvērumu pēc.
#4
2026-09-01 07:59
Muktiana: Bet kapēc Tu un citi domā, ka viņi gaja meklet garīgumu tur? Tas bija izklaides brauciens, apskatīt svešas zemes un kultūras, pastaigāt pa dabu ( nevis krogi, pludmales, koncerti), pievienojot ceļojumam garīgu aspektu. Tas bija vairāk kā turisma brauciens nekā svētceļojums. Un ceļot patīk visiem - gan garīguma meklētājiem, gan nemeklētājiem. Gan jau grupā bija tādi, kas tur aizbrauca kompānijas pēc, jo vnk padzirdēja, ka ceļojums organizējas, kalni. Noteikti tur bija arī pilnīgi neticīgi. No garīguma ieguves aspekta nav taču starpība, vai brauc uz Pokaiņu mežu, Aglonu vai Kailaša kalnu. Neviens jau nedomā, ka nonākot galamērķī, kaut vai tā būtu parasta baznīca vai Kailasa kalns, cilvēks iegūs absalūtu apskaidrību. Labi, ka cilvēki vispār iekļauj savā dzīvēj kaut kādas garīgas aktivitātes. Lai dotos apzināti uz garīgu galamērķi, tam kaut kādam garīgumam jau jābūt ieksā. Domāt par garīgumu, gribet but tādam un būt tādam - tie visi ir paraleli procesi, kuri viens no otra var stipri atpalikt. Nedomāju, ka rakstā minētā atziņa būtu pārsteigusi konkrētos ceļotājus.Pats ceļojums jau arī ir zināms garīgs piedzīvojums- atraujies no ikdienas, vari padomat par ko citu.
#5
2026-09-01 09:36
Muktiana: Vēl jau jāņem verā reliģijas veids. Ir pasaulē 4 lielas reliģijas- kristieši, musulmaņi, hinduisti, budisms. Skaidrs, ja cilvēki idejiski interesējas tieši par kādu no šiem virzieniem, viņi arī gribēs apmeklēt tieši šīs reliģijas izcelsmes valsti un svētvietas. Tajā nav nekā slikta un neparasta. Tūres vadītāja bija aizrāvusies ar " austrumu mācību" virzienu- meditācijas, joga, astroloģija - un zem tā iet ļoti plašs daudzvirziena klāsts - apskaidrība, atdzimšana, " harmonija ar kosmosu". Kas tur dīvains, ka viņi tad ari nolēmuši uz Indijas svētvietām ( vai svētvietu) braukt. Salasījusies vel kadu leģendu, bet gk tas ir piedzīvojums, ceļš, ideja. Manuprāt, pilnīgi nevietā kratīt šiem ar pirkstu un pārmest, kapēc viņi nepalika Pokaiņu mežā Šivu meklet vai vispār ceļot. Es pat teiktu, ka tādam pārmetumam pamata loģiskās saiknes iztrūkst. Cilvēki nedrīkst ceļot? Aizrauties ar garīguma idejām? Nedrikst intereset citas kultūras, tajā skaitā citas reliģiskās kultūras? Ipaši pie patreizējā informācijas daudzuma. Tagad, starp citu, ļoti daudzi jaunieši grib braukt dzīvot uz Japānu un mācās japāņu valodu, jo safanojušies par japāņu animē multenēm, kas jr melnais tūkstotis. Salīdzinoši doties uz Indijas svetvietām galīgi nav tas lielākais noziegums. Vai ir greizsirdība, ka cilvēki vispār par garīgumu interesējas? Vai greizsirdība, ka apgūst " austrumu gudrības" nevis Kristus mācību vai latvju Dainas? Vai cilvēki ceļot drikst tikai pa Latviju? Savādāk nav saprotams viņiem adresētais pārmetums.
#6
2026-09-01 10:01
Drole: Maaciiba ir taada, ka putnu/dabas veerotaajiem ir daudz mazaak izredzhu kljuut par ´Darwin Award winners" atshkjiriibaa no dedziigiem tiktokeriem utml narcisiem

https://youtu.be/rvNZzJidlUY
#7
2026-09-01 10:48
Pārējos 3 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.


Iepazīšanās portāls oHo.lv
oHo.lv administrācija neatbild par iepazīšanās sludinājumu un pārējās portālā paustās informācijas saturu.
Apmeklējot oHo.lv Jūs apliecināt, ka esat iepazinušies ar oHo.lv lietošanas noteikumiem un apņematies tos ievērot.
© 2000.