Imka un Rapa (kaut kā neskan, vai ne?)

Gribēju iekomentēt Flinta tēmā, bet sapratu, ka komentārs būs pārāk garš un ar paralēlām pārdomām.

Nu, tad sākšu ar Imku. Nelasu visādu dzelteno un iedzelteno, kā arī speciāli sievietēm radīto presi. Līdz ar to maz zinu par viņa privāto dzīvi, varbūt nedaudz par pirmo ģimeni, kurā viņš nebija vienīgais talants. Šo to zinu par viņa politisko darbību un attieksmi pret TO kaimiņu. Netērēšu vārdus, - priekš manis - galīgi garām, par šo Imku labāk neko nebūtu zinājusi.

Bet par mūziku. Viens no izcilākajiem un mans iemīļotākais mūsdienu latviešu komponists. Man viņa mūzika ir galvastiesu pārāka par Paula radīto. Gan attiecībā pret popu, gan instrumentālu, simfonisko, gan kormūziku.

Ar nostaļģiju atcerējos Imantdienas pasākumu 90.gadu vidū Vecpiebalgā. Uz skatuves Akurātere, Turaidas Roze, Menuets un citi. Lietus gāza kā ar spaiņiem, atceļā, meklēdami mašīnu garajā mašīnu rindā bijām izlijuši caur un cauri, dubļos līdz ausīm. Bet atmiņas joprojām jūsmīgi spilgtas - brīnišķīga mūzika, lieliski izpildītāji, grandiozs pasākums. 

Tagad par piezemētākām lietām. Par naudu... par biļešu cenām. Ja nekļūdos, lētākās - stāvvietas uz šīgada koncertu Cēsīs maksāja 20 vai 25 €. Sēdvietas, visticamāk 50-70.  ... Ģimenei budžetā tādas biļetes var iesist pamatīgu robu, tātad daudzi to atļauties vairs nevar. Pieņemu, ka viņi tos 200 - 300 € labprātāk iztērēs kādai ekskursijai kaut vai tepat pa Latviju. Daudzi iebildīs - bet tak jāmaksā māksliniekiem, gaismu un skaņu operēšanas kompānijām, apsargiem, utt., utmldz. Un te nu tad izrādās, ka ne viss ir bijis uzdevumu augstumos. Kā tā - cilvēki samaksājuši ne mazas naudiņas, bet kvalitāti nav saņēmuši. Nu nav smuki...

Bet tajos aiztālajos laikos mēs to pašu varējām baudīt par dažiem latiņiem, vajadzēja tikai gribēt... nevienam tas dižu skādi nenodarīja, visi varēja atļauties iegādāties tās biļetes, un ja kas sanāca greizi, nebija žēl to izmesto naudiņu.

Šajā pat sakarā sagribējās salīdzināt 2 šīs vasaras Paula mūzikas svētkus. Viens Rīgā, apveltīts ar milzu negatīvisma ēnu. Uz skatuves 6.5 tūkstoši dziedātāju, 80 tūkstoši skatītāju vietu (sēdvietas + stāvvietas), nezinu, cik no tām izpirktas, biļešu cenas, pieņemsim, vidēji 40 €, vismaz par tādu cenu mums, dziedātājiem, piedāvāja iegādāties biļetes tuviniekiem. Grandiozs pasākums, gaismas, skaņas, dizains, populāri solisti... viss skaisti.

Tajā pašā dienā Lejasciemā notika līdzīgs pasākums - Paula dziesmu koncerts, pēc tam sadziedāšanās un vēlāk ballīte. Uz skatuves ap 650 kora dziedātāju (tostarp arī es ), nezinu cik daudz skatītāju, bet tribīnes bija pārpildītas, skatītāji bija iekārtojušies arī ārpus tribīnēm, domāju, kopumā vismaz pāris tūkstoši, biļetes cena uz visu, ballīti ieskaitot, 10€. Manuprāt, ļoti demokrātiski. Skaņu un gaismu režija esot bijusi OK, iekārtojums, pasākuma vadīšana tāpat, Gulbenes pūtēji, vietējais pavadošais ansamblis arī, mazāk zināmi solisti, bet arī OK, un dižākie Latvijas diriģenti... 

Atsauksmes par pasākumu lieliskas, man viss šķita mājīgi, omulīgi un draudzīgi arī dziedātājiem.

Secinājums: visu var izdarīt arī par daudz draudzīgākām summām, un svētki kļūst pieejami visiem.