Nav jēgas šodienai, ja nav sapņa rītdienai?

„Nav jēgas šodienai, ja nav sapņa rītdienai! ” – tā atbildēja meita, atsakoties aiziet vizītē pie sava mirstošā tēva, lai dāvātu viņam siltumu, uzmanību un varbūt pat pēdējo patiesi gaišo dienu viņa dzīvē.

Jēga ir katram nodzīvotam mirklim, pat ja tas ir pēdējais. Visa dzīve ir gatavošanās un šo dažo un īso laimes mirkļu nodrošināšana. Pelēkā dzīves rutīna - izglītības iegūšana, darba meklējumi, darbs, un socializēšanās meklējumi ir tā augsne, kurā cilvēks var un cer kādu dienu iemantot laimes mirkli. Laimes sajūtu! Laimes sajūta nevar turpināties ilgstoši, jo ja visa dzīve būtu viena "laime", tad mēs neizjustu - nesaprastu, ka esam laimīgi. Nav ar ko salīdzināt! Nu kā pasakā par Sprīdīti. Šis nespēja izjust laimi, kamēr neaizgāja pasaulē un nedabūja pa purnu. Un kad atgriezās iepriekšējā situācijā - kad tika ieguvis nejauku pieredzi, šis beidzot spēja novērtēt un izjust laimi.

Bet es nepretendēju uz patiesību, jo patiesības nav. Ir tikai viedokļi un katra individuāla lietu un situāciju uztvere. Kādēļ gultu no rīta klāt, ja vakarā tā tik un tā tiks savandīta? Kādēļ ausis mazgāt, ja tās drīz atkal aizķepēs ar putekļiem un blaugznām? Kādēļ dzīvot, ja rīt ir jāmirst?! Varbūt šis ir stāsts par optimistiem un pesimistiem? Varbūt šis ir stāsts par katra individuālo raksturu , kur daudziem bažas par rītdienu neļauj viņiem izbaudīt šodienu?! Varbūt šis ir stāsts par cilvēkiem, kuri nekad nav izjutuši laimes mirkli? Un kā ar TEVI, vai esi, kaut uz mirkli izjutis laimi?! Kas tā bija par situāciju?!