Jokaina sajūta

Šodien bija mana kārta nokļūt dronu apdraudējuma zonā. Pie tam divreiz. Pirmoreiz Rēzeknē. Tikko sēdos mašīnā, tā sāka džinkstēt telefons. Atgriezos iestādē, kurā pirms tam bija darīšanas. Pagaidīju nedaudz, atgriezos mašīnā un devos ceļā. Nemelošu, bija bail. Rēzeknes centrā luksofori nedarbojās. Ko darīt krustojumā, kur uz visos virzienos stāv pa mašīnai un līdz ar to nedarbojas arī labās rokas princips? Pareizi, kādam jāriskē. Tā biju es.

Nākamā problēma dzelzceļa pārbrauktuve. Luksoforā sarkanā gaisma. Abos virzienos milzums mašīnu, daļa ignorē sarkano un mauc pāri. Pārējie stāvam. Pēc minūtēm 5 atkal neizturu, zvanu uz LDz ārkārtas situācijas tālruni, kas norādīts pie pārbrauktuves un jautāju kas notiek. Apsola noskaidrot. Pēc pāris minutēm sarkanais nodziest.

Pa ceļam mani apsteidz pažarnieki, pretējā virzienā militārās policijas pavadībā armijas mašīnas. Tālāk ieraugu trīs pažarnieku mašīnas un policiju. Grāvī apgāzies kravinieks.

Braucu tālāk. Ja teikšu, ka bija reāli bail, nemelošu. Saulīte spīd. Debesīs nedaudz mākonīšu. Temperatūra +21C.

Neilgi pirms Barkavas saņemu nākamo šūnu apraides brīdinājumu, braucu tālāk - kas būs, - būs. Apstājos Madonā pie maximas, gribas kaut ko padzerties. Skatos, pie durvīm pulcējas tauta. Kas notiek? Apsargs pabāž galvu un paziņo, ka apdraudējuma dēļ iekšā nevienu nelaiž... /es ir beigts! /

A tas nekas, ka arī mums jātiek "aiz 2 durvīm"? Maximai pofig.

Visi kopā nospriežam, ka laikam dzīvojam citā realitātē...

***

Nu ko, draugi. Karš ir atnācis arī pie mums. Un negribu dzirdēt, ka esmu zaķpastala.

Un šādi Ukrainā dzīvo jau piekto gadu. Pagājušā gadā pie mums strādāja sieviete no Ukrainas. Viņa stāstīja, ka viņai tagad mājas vietā ir bedre. Uz manu līdzjūtīgo komentāru, ka viņiem tagad visu laiku jādzīvo bailēs un pa patversmēm, viņa pavīpsnāja un teica, ka vairums sen vairs nebaidās, pie sirēnām pieraduši un patversmes vairs nemeklējot. Vienkārši izejot koridorā vai kāpņu telpā...

Apstājos pie ezera izlocīt kājas, virs galvas dzirdu lidmašīnas skaņas, pieņemu, ka tieksm sargāti, jo civilās lidmašīnas Krievijas virzienā sen nelido...

Nu, atzīstaties - kuram ir sakrāmēta 72 h soma?

Kaķu lietas

Kurā pusē?

citi ieraksti DanaL d-grāmatā (~115)

Komentāri

988: Sajuta, ka tikko izlasiju kara laika dramas scenarija ievaddalu. Tramiga noskana parraidita perfekti 🙄 Kas ar to 72 h somu jadara, kurp jadodas?

2026-05-19 15:55

DanaL: Man tiešām bija šī sirreālā sajūta, ka esmu kaut kur kara zonā. Tiešām. Laikam esmu zaķpastala.
Somā sakrāmē konservi un tmldz, lai var 3 diennaktis tupēt patvesrmē vai zem drupām. Bez jokiem un sarkasma.

2026-05-19 16:01

straume22: Ieplānoti bija āra darbi, KAMĒR LIETUS NELĪST, kabatā parastais mob., mājās skārienjūtīgais. Brīdinājuma signāli džinkstēja laiku pa laikam, UN VISU LAIKU. Protams, slēpties aiz dubultām sienām neskrēju. Šad tad skatījos, vai neredz dronus, atlūzu gabalus, svešķermeņus, visos norādītajos "zemu-zemu", "augstā-zemāk", " ļoti augstu" virzienos .
Tad sāku štukot, no kuras puses varētu būt IENAIDNIEKA uzbrukums, sapratu, ka māja mani pasargātu no trim virzieniem, ja "zemu-zemu". Signāli atkārtojās, atkārtojās. Nemaz neskatījos. Ienācu mājā, ieslēdzu otro mobilo, tas savukārt SĀKA dārdēt PILNĀ RĪKLĒ VISUS brīdinājuma signālus, kurus izslēgtā aparatūra neļāva palaist ēterā, aurojot, bezmaz dauzoties ap galdu, lecot uz sienas.
Rokas sāka trīcēt, jo nezināju kā ko apklusināt. Tam visam klāt skaļi par BRIESMĀM runāja diktors, trijās valodās.
Ienāca mierīgi darbojošais pa āru kaimiņš apjautājās, žāvājoties, vai es ko urbju, redz, viņš varot izlīdzēties. Zinot, ka es urbi rokās PAT sapņos neesmu turējusi.
Padomāju, ka BRIESMAS kādu laiku jānogaida, atradu mājā visdrošāko vietu, izmazgāju divas blūzītes un piešņaukto no BĒDĀM nēzdodziņu.
Laiks TIK skaists, putniņi čivina, spārītes lidinās. Man nervi sen nebija tā tracināti un ērcināti.
Dana, kāda soma??
Da sasper jods!(lādās) Pasi kabatā iebāzīs, lai zin "Was ist was?" Ja būs kuram kāda interese pēc UZBRUKUMA iepazīties(vārās)
Un VISS.!!!

2026-05-19 16:02

Nyx: Armijnieku instrukcija atomkara gadījumā: automātu turēt izstieptās rokās, lai kūstošais metāls netrāpītu uz zābakiem. Tie vēl kādam noderēs.

2026-05-19 16:06

DanaL: Ceru, ka lìdz atomiem tomēr neaizies.
P.S. Ieroču nēsāšanas atļauja man ir.

2026-05-19 16:09

DanaL: Jā, es arī visa brauciena laikā skatījos nevis uz ceļu, bet debesīs...
Negribu te dramatizēt, bet vēl tagad nevaru atslābt.

2026-05-19 16:06

DanaL: Sorry, #5 bija atbilde uz #3.

2026-05-19 16:08

Pārējos 45 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Politika, sabiedrība - jautājumi un atbildes

Vai iesiet vēlēt? (28)

Apsvēru par un pret, un izlēmu, ka nē. 
Pirmkārt, nav bijis laika iedziļināties, ko šoreiz kurš sola un kāds no tā man ...

“Russkij mir” (18)

Kāds ir jūsu viedoklis(redzējums) par šo apzīmējumu, saturu un tā izplatīšanos telpā?

Kā tikt Saeimā? (29)

Nu cik ilgi uz to visu var mēmās šausmās skatīties!? Jāiet politikā! Tikai kā to izdarīt - tāds ir jautājums. Ir kādam ...

Birokrātiskā aparāta audzēšana un taupība :) (20)

Uzcēla tiltu. Bērni apzīmē margas, kāds izsit lukturus. Nolēma noalgot sargu. Pieņēma darbā. 
Bet nav neviena, kas ...

Savs zārks. .. (45)

reiz jau to te jautāju, bet atkārtošos... iepriekšējo tēmu ietekmē:

cik daudziem no jums atbilstošu senču tradīcijai ...