Ikdienas kreņķi

Atcerējos to neatkārtojamo sajūtu...

To pārliecinošo sajūtu un domu par to, ka daudzas lietas mūsu ikdienā, kuras mums pašiem šķiet satraukumu cienīgas, nav mūsu satraukumu vērtas... Tās nav nevienas mūsu nervu šūnas cienīgas.

Te uz Zemes, satraucoties par dažādām ikdienas lietām, mēs neapzinamies to, par kādiem niekiem patiesībā mēs nervozējam...

Laikā, kad es piedzīvoju šo atklāsmi, man šķita, ka esmu satraukts par vienu šķietami ļoti svarīgu jautājumu savā dzīvē. Bet tad es sapratu, ka tas ir TĀDS NIEKS... Tā apziņa noņem nastu, kuru es pats sev uzlieku.

Cilvēkiem uz Zemes trūkst paļāvības uz Radītāju. Mēs domājam, ka ar savu satraukumu kaut ko risinam, bet patiesībā mēs tikai patērējam savus un līdzcilvēku nervus... Tas, kurš mūs Radīja, grib dāvāt mums mieru un rūpēties par mums, mums tikai jānāk pie Viņa.

Dievs ir absolūtā Mīlestība un Miers, kādu nekur uz Zemes nav. Paļāvība uz Viņu atvieglo cilvēka ikdienu: nē, lietas ir jārisina, tikai paļāvībā uz Visaugstāko, ļaujot Viņam vadīt mūsu ikdienu un rast mums risinājumu, tas prasītu ievērojami mazāk nervu šūnu. Es šo esmu novērojis savā dzīvē....

{ labots }