Motivācija nedarīt pārgalvības

Cilvēku ik pa laikam velk uz pārgalvībām.

Labi, ja tā ir salīdzinoši nevainīga nodarbe, piemēram, saēsties picu... Diemžēl ne reti runa ir par lietām, kuras potenciāli var atstāt ievērojami smagākas un par graujošas sekas, kas ir nāves iestāšanās.

Kārdinājuma brīdī ne katrs sevi var nomotivēt nedarīt potenciāli bīstamas lietas. Jā, risks pastāv, cilvēks to it kā apzinās, bet esot tak beidzies arī normāli viss kaut kādos gadījumos... Pat cilvēkiem, kuri dzīvo garīgo dzīvi, nav viegli apstāties brīžiem...

Cilvēks ir vājš, un ja viņš neturēsies pie Dieva, riski pastāv... Tāpēc mans skatījums uz dažāda veida bīstamām pārgalvībām ir sekojošs: nav labi kaitināt Dievu un Viņa eņģeļus, liekot viņiem pielikt papildu piepūli, lai pasargātu cilvēku no smagām veselības problēmām vai nāves!

Ja kādam ir paveicies un Dievs bija gana pacietīgs ar to citu cilvēku, vai ja šim pašam cilvēkam iepriekš paveicās un Dievs nolēma viņu nepārmācīt, tas nedod garantiju, ka nākamajā reizē Dievs būs atkal pacietīgs. Ja cilvēks pats nesaprot, ka sev pāri darīt nevajag, Dievs var arī likt to viņam saprast caur smagām veselības problēmām, piemēram.