2026

Nekā īpaša jau tajā 31/12 - 01/01 nav.

Ja vien pats sev kaut ko neuzbur.

Šogad šo ciparu pārgrupēšanās svinības svinēšu ļoti šaurā lokā. Nu ļoooti šaurā. Tie pāris ciemiņi, kas ik gadu pierakstās uz kopīgo sagaidīšanu, jau no vakardienas saskatījušies debesīs un laika ziņās un, bailēs no aukstuma un puteņiem, izlēmuši palikt savos ierakumos. Ne nu aukstums, ne putenis...

Labi, norakstīsim uz vecumu. Tā laikam notiek, sākumā saproti, ka sekss izraisa vairāk problēmu nekā ieguvumu, pēc tam jau arī izkustēšanās no siltā dīvāna sāk radīt galvā dažādas ne pārāk iepriecinošas kalkulācijas :))

Es tomēr nolēmu spītēt cipariem, un sagaidīt lielo LJG kā pienākas. Ar nelielām izmaiņām standarta repertuārā.

Atkalatklājums šogad ir veikalā pirktā kārtainā mīkla. Priekš kam ne pārāk izcilai virtuves pavēlniecei mocīties ar mīklas raudzēšanu, ja veikalā pirktā bezrauga kārtainā mīkla, atšķirībā no pašas raudzējumiem, nekad nav pievīlusi! Arī šoreiz pīrādziņi sanāca uz goda!

Rosols kā rosols, tikai bija nodoms taisīt 2-x mazāk nekā parasti. Njā... tas "2-x mazāk" īsti nesanāca.

Nu un kā parasti - 31.decembra pusdienu cepetis, 2-x mazāk sanāca uz mazāku virtuves piederumu rēķina.

Bet vakarā, 23:45, atkorķēšu obligāto šampi, noklausīšos valsts priekšnieku uzrunas, 00:01 iziešu laukā un noskatīšos, cik vareni gadumijas salūti šodien maniem mīļajiem pilsētniekiem. Pat nešaubos, - tāpat kā vienmēr tauta izšaus gaisā daudz prieka un cerību nākamajam 2026.gadam.

Galvenais, lai karš beidzas. Un taisnīgi.

Tā ja...

Nu tad, no sirds un patiesi - lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!