veselais saprāts

fargo: acīs krīt ši disonanse - nekāda vardarbība nav pieņemama, nekāda vispar. tiek atkal un atkal minēta ģimene. viņus nekrata ģimene, viņi neieredz ģimeni. katrai makrsistu grupai, tieši ģimene ir ienaidnieks nr1. jo tā ir pati pirmā šūna, kas ir barjera ceļā uz viņu izdomāto nākotnes utopiju. un lūk, kur ir disonanse, tieši tie ir cilveki, kas rīko politiskos atentātus, draud ar nāvi, izturas protestos kā vājprātīgi. bļauj, ārdās, rēc, vēl saviem oponentiem nāvi, denonsē savus vecākus, brāļus, māsas. pretruna starp postulēto un realitāti vnk uz pauzes uzliek.

fargo: anglijā 10 gauds vecu meiteni pakistāņi varoja kaut kur nedēļu. vispirms viens pakistāņekskrements ievilka to bērnu mājā, pagrabā, sasēja, varoja dienām, tad pasauca citus pakistāņekskrementus. viņi turpināja to visu dienām. tad, šiem izdzimteņiem ienāk prātā spoža doma, lai nebūtu liecinieku, viņi padarīs to bērnu aklu. viņai acīs ielej krāsas atšķaidītāju. uz mirkli... ja tevī ir kaut cik empātijas, iedomājies sevi tā bērna vietā... bet no progresīvajiem ir klusums. neviena vārda. nekur. šssss. nerunāsim par to. ta ir tik nepatīkama realitāte. mēs taču tā gribam migrantus! viņi ir tik labi. nedrīkst dot nevienam rasistam iemesla! šsss, kuši kuši kuši. nekādā gadījumā nerunāsim par reālām sekām, kuras rada mūsu vājpratīgā politika. kuššššš. paslaucīsim to visu zem tepiķa. lai neredz. nerunāt.