Bonhoeffera Muļķības Teorija un Mūsdienu PasaulebĻac, Bonhoeffers jau sen teica, ka muļķis naU tas, kuram galvā tukšums kā trubā, bet tas, kurj apzināti atslēdz smadzeni un ļauj, lai kāds cits turj vadus rīvē. Unj vot tie irj tie bīstamākie – jo viņi svēti tic, ka dara labu, kamēr reāli velk citu pakaļas purvā. Njuss, paskaties apkārt – mūsdienu “funkcionālie muļķi” irj ne tikai tantes FB grupās ar “netīšām” uzķertu sūdu kaķīšu bilžu vietā, bet arī tie ar diplomiem un doktora cepurēm, kuri kovida laikos kā hipnotizēti noticēja faikajam vīrusam tikai tāpēc, ka “kautČ kādji bļin eksperti tā teica! ”. Tie paši vēl pirmie skrēja dalīties ar visiem tiem TV ekrāna sūdiem kā ar svētu patiesību, jo vot “vajag uzticēties zinātnei” – tikai, kaabaa, izrādījās, ka tā viņu zinātne nāca no viena un tā paša politiski barota katla. Ekohāmbers – tā naU tikai moderns vārds, tas irj tavs digitālais būris, kur visi skaļi piebalso, lai tev pat prātā neienāktu domāt citādi. Jo kā Bonhoeffers teica – pret muļķību ar argumentiem irj kā ar ūdens pistoli pret tanku. Nostrādā tikai, ja muļķis pats grib domāt… bet nu, atzīsimies, cik bieži tas notiek? Unj te nāk mana mīļākā daļa – mākslīgais intelekts, jeb kā es saku – turbo level manipulācijas motors. Šams jau sen sapratis, ka cilvēks mīl ātru, vienkāršu un “man patīk” informāciju, nevis to, kas liek pierej sarauties. Unj kamēr tu domā, ka esi brīvs, tavs katrs klikšķis tiek izmantots, lai tev piešpricētu vēl vienu porciju tieši tā paša, pie kā esi pieradis.Algoritms tev vēl piečuks – “malacis, tev šis patiks! ” – un piegāzīs pilnu ekrānu arj vēl trim video no tā paša purva, lai tu droši sēdi un turpini ticēt. Bonhoeffers sauca to par “dārgo žēlastību” – gribu domāt pašam, pat ja par to dabūsi pa muti, zaudēsi draugus un pat darbu. Bet tagad tas izklausās pēc pilna servisa ekstrēmsporta. :P Tāpēc, jautājums nav “vai esmu pietiekami gudrs, lai nebūtu muļķis?”. Jautājums ir – “vai esmu pietiekami stingrs sev, lai domātu, kad domāt irj neērti un sāpīgi?”. Jo brīdī, kad domā, ka esi imūns – tu jau esi slims. Unj jā, mūžīgā modrība – ne pret “ļaunajiem tur ārā”, bet pret savu paša kāri noslēpties siltā, mājīgā ekohāmbersā, kur visi tev piekrīt unj nevajag neko sarežģīti saprast. Jo, kad smadzenes atslēdz, tu paliec tikai ar savu funkcionālo muļķību – unj tā jau irj ne slimība, bet diagnoze uz mūžu. Tfu nah. Domā! Vai arī pievienojies lemingiem pie kraujas... |