Saldie sausie 80-tie

Palasīju, Pēteri, Tavus "niekus" spirta sakarā, un atcerējos par savējiem.

Tas bija sen.

Biju lieciniece pirmajām silta spirta lāsēm, kas iztecēja no sarežģītas kolbu, stikla caurulīšu un visādu citādu ietaišu sistēmas, kurā 80-to gadu sausā likuma novārdzinātie studenti no "zeļonkas" atdestilēja spirtu. Viss notika RTU ķīmiķu kojās Lilijas ielā.

Patiesībā process sākās ar aptiekām. Tika apstaigātas tolaik ne pārāk daudzskaitlīgās tuvākās apkārtnes aptiekas un sagādāti krietnāki daudzumi "zaļā zelta" - briljantzaļā krājumi. Aptieķnieki bija manāmi pārsteigti par jauno cilvēku vēlmi iegādāties pa 50 - 100 pudelītēm šī jaukā šķidruma. Tam sekoja augšminētais process, kura galarezultātu satekam litra burciņā trīcošam rokām un sirdīm gaidīja kādi 7-8 entuziasti. Process vainagojās ar atbilstošām svinībām.

Pēc tam sākās problēmas. Ar aptiekām.

Aptieku plauktos pēc pirmā sirojuma zeļonkas krājumi bija krietni paplukuši, tāpēc tika izpirktas pēdējas pudelītes, bet tā kā sagādātais guvums bija niecīgs, tika izlemts nogaidīt, līdz aptieku krājumi atjaunosies. Taču studenti aptiekās vairs netika laipni gaidīti, - vienās rokās tika tirgotas ne vairāk par 2 pudelītēm briljantzaļā, bet vienā aptiekā pat tika lūgts uzrādīt pasi. Aizlaidāmies.

Tā pasākums nomira savā dabiskajā nāvē.

Tomēr leģendas saglabājās vēl ilgi. Pie tam apauga ar izdomājumiem un klajām nepatiesībām. Pati savām ausīm dzirdēju TV3 raidījumu Bez Tabu, kura apaļīgais vadītājs stāstīja par to, ka tas viss noticis LU ķīmiķu kojās, ka visi studenti nodzērušies (nepilns litrs silta spirta uz 7-8 deguniem! ), un ka tas viss vispār bija "fui, fui, fui"!

Jāāaaaa, tādi nieki vien.