Pozitīvie efekti

Esmu no tiem, kas tieši tā uzsāku savus pirmos soļus sporta zālē. Ar Jaungada apņemšanos nomest liekos 10 kg un izkustināt un izpurināt rūsēt sākušos kaulus.

Tiesa, tas bija pirms gadiem 15.

Aizgāju 4 vai 5 reizes.

Toties pozitīvie efekti bija vairāki.

1) uzzināju, ka neesmu resna. Tā konkrēti. Jo izklāstīju situāciju zālē savai draudzenei, kur cita starpā ieminējos, ka zāli apmeklē 2 kategoriju cilvēki, - īstie fanāti un tādi resni sapņotāji kā es.

Tajā brīdī no blakus istabas, kur klusāks par zivi un zemāks par zāli atradās mans bērns, atskanēja bļāviens "mamm, tu NEESI resna! ". Un arī turpmāk šādas muļķības no manas puses tiek kategoriski izskaustas saknē.

2) Pēc 2 vai 3 apmeklējuma reizes saka izkristalizēties vairāki secinājumi par pasākumu kopumā.

Viens no tiem - vislabāk man patīk ņemties pa skriešanas/staigāšanas trenažieri.

Otrs, gaiss sporta zālē, neraugoties uz ventilāciju, tik un tā ož pēc sviedriem un gumijas vai kkā tmldz.

Pēdējā sporta zāles apmeklējuma reize beidzās ar ciešu apņemšanos skriet un staigāt brīvā dabā.

Apņemšanās realizējas līdz pat šim brīdim. Nav bijusi neviena nedēļa, kad treniņā ātrā tempā nav nostaigāti vismaz 20 km.

Ir nomesti vismaz 5 no liekajiem 10 kg.

Bet atlikušie 5 tiek atstāti, lai nezustu stimuls.