Mīlestības konkurenti

Lasu PA, kā pusmūža cilvēki ar putām uz lūpām apgalvo, ka cīnīties par mīlestības nevajag, īstā mīlestībā konkurentu nav, "... es pats/-i nekad ni u ni...", "...es mīlu savus konkurentus..."

Liekuļo. Vai arī neatceras, ka reiz bijuši jauni, asins bija krietni karstāka un sieviešu žurnālu tonnas vēl nebija izlasītas.

Nekaunos un nejūtos vainīga par to, ka pati reiz iešļācu sejā šampānieti mamzelei, kura uzkrītoši tinās apkārt puisim, ar kuru es(! ) biju atnākusi uz ballīti. Temperaments, vai ziniet... Konkurente pazuda bez pēdām.

Neilgi pirms kāzām noskaidrojās, ka zilā acs, kas pirms laba laiciņa greznoja mana mīļotā fizionomiju, iegūta kautiņā par mani. Priecīgi parēķināju, ka tas otrs (starp citu, tas pats, kura dēļ cieta šampānietis) arī netika cauri bešā. Viņš ap to pašu laiku bieži kunkstēja un sūdzējās par sāpošu ribu.

Un lai vēl kāds pasaka, ka tas nebija skaisti, un ka ar konkurentiem nav jācīnās..