Starp sirdīm visām,

Es tikai Tavu sirdi dzirdu.

Un, ja es spētu,

Uz mirkli laiku apturētu.

Ar laimes mirkļiem dzīvi Tavu rotātu.

Un, kad es laistu viņu vaļā,

Laiks sirdi Tavu mīlestībā ieaijātu.

Tā mostos citā pasaulē,

Kur zvaigznes citas naktīs gavilē.

Un noskūpstīdams Tavu sirdi,

Es čukstētu tai :- Mīlu Tevi !

Nu Tu to arī mīļā dzirdi.

Mēs būtu divas sirdis citā pasaulē,

Kas nedzirdētu vairs nekā,

Kā viena otru,

Gan sapņos tā,

Gan nomodā.