Finks

Sen senos laikos kad debesis bija zilas un zāle zaļa mana vecmamma stāstīja, ka pie varas naks iezīmētais. Mēs bērni vecmammai jautājām-- kā tas ir iezīmēts? Vai viņam būs zīme pierē? Lai cik jocīgi nebūtu, bet iezīmetais tika pie varas. Tad valdnieks nāks pār jūru. Pie varas nāca sieviete un tauta dzīvoja tīri labi. Bet tad atkal sakās valstī bardaks. Krīze. Tauta sāka pamest dzimto zemi. Bez kara pameta. Pie varas nonāca zagļi un izlaupīja dzimto zemi. Manās rokās bija nonakusi grāmata par Finku. Ar interesi izlasīju. Viens no Finka pareģojumiem bija ka Benjāmiņa kundze (Rīgas bagātākā kundze) nomirs aukstumā un badā un pat spilvens nebūs zem viņas galvas. Viena mana kunde stāstīja, ka viņas māte bija Sibīrijā vienā barakā ar Benjamiņas kundzi. Benjāmiņa ieradās Sibīrijā zīda rīta svārkos ar kosmētikas somiņu un nomira mežā nolikusi galvu uz celma. Badā un salā un viņai nebija spilvena zem galvas. Vēl Finks paredzēja, ka valsti izlaupīs zagļu banda, bet tad atradīs lielo zagli un aiz viņa ķēdītē arī ārējos zagļus. Būs tiesa un zagļiem liks atmaksāt Latvijai visu sazagto. Gaidu kad piepildīsies šis finka pareģojums. Pēc loģikas nekas nav mūžīgs. Krita dižā Romas impērija, varenā Ēģipte un sabruka PSRS. Gan jau arī Latvijas izzadzēji dabūs savu galu. Vismaz es tā ceru. Nedrīkst tā būt kad viens saņem 70 tūkstošus mēnesī, bet cits dzīvo pusbadā. Štrunts ar tiem diedelniekiem un dzērājiem, bet cik bērni nedzīvo pusbadā? Nevar cilvēks atļauties ne zāles, ne kārtīgu apģērbu, apavus, par izklaidi vispār nerunāšu. Vecāki strādā pa 12-14 stundām, lai tikai bērnam sagādātu pašu nepieciešamo. Tas ir amorali. Mēs esam stipri, mēs esam vareni un pacietīgi. Būs Latvija ziedoša zeme un šeit dzīvos laimīgi cilvēki. Ja nešodien tad rīt. Zinu, ka tā būs.