Šķiet debesis zvaigznes virpulī griež,
Domas nespēj būt skaidras,
Nespēj vairs spriest,
Atlido taureņi, dažādās krāsās,
Piepilda telpu ar ieelpu, izelpu katru.
Nakts vidus aiz loga,
Telpā viss krāsās,
Un sveces, un ēnas,
Un liesmas tik lēnas, kā gliemežu darinātas.
Dzimst sajūtas iepriekš vēl nedzimušas,
Dzimst viena pēc otras un samainās vietām.
Klejo starp toņiem, klejo starp taktīm,
Cik tomēr var viegli aizmirst par lietām,
Ar skatu pa atvērtu logu ja lūkojas naktī.