Tie, kuriem tīku es,

Ir sirdij manai vienaldzīgi.

Un kuri manai sirdij tīk,

Pret mani vienaldzību raida.

Tā laikam iekārtots uz pasaules,

Kāds mīl,

Kāds citu mīlu gaida.

Un varētu jau pasmaidīt,

Un varētu vēl pagaidīt,

Ja mainītos kas citu rīt.

Bet pagaidām vien cerību lapas

No ilgu koka pa vienai,

Kā dienas no dzīves krīt.

Un nav jau tā,

Ka vientulība sirdi baida,

Nē,

Ir tā,

Ka viņa kādu ļoti sen jau gaida.