14.

Nu, tad sveiki, mīļie ar manu atgriešanos dzīvo miroņu e-valstībā! Un nemaz nevajag apvainoties par izvēlētajiem epitetiem – ne dzimšanas, ne miršanas apliecības vai to trūkums mani nepārliecinās, ka kāds te ir dzīvāks (vai mirušāks), nekā izskatās. Tas tā, lai visiem būtu skaidrs.

Šodien pēc ilgāka laika atkal sanāca paviesoties vienā slimnīcā. Vārdā nesaukšu, ja nu slimnīca arī šeit atrodamās atsauksmes lasa. Dažas lietas man nepatika, dažas ļoti, ļoti nepatika, nedaudzas apmēram apmierināja, bet radās vairākas neskaidrības.

Pirmkārt – kā nākas, ka laboratorijai uz durvīm skaidrā latvju mēlē ar arābu cipariem galā rakstīts, ka asinis un citus šķidrumus (nez, motoreļļu ar?) pieņemot no astoņiem rītā līdz sešiem vakarā, bet, ierodoties astoņos no rīta un cerot būt rindā viens no pirmajiem, dabūju, ko gribēju – vēl apaļas piecpadsmit minūtes gaidīt, līdz durvis vērsies. Varbūt es kaut ko nesapratu, bet smukās laborantes paskaidrojums, ka draņķīgi gulējusi, jo naktī nācies kaut kādiem potenciālajiem dzērājšoferiem ņemt asinis pēc policijas lūguma, mani kaut kā neapmierināja. Nu, ja laboratorija strādā no astoņiem rītā līdz sešiem vakarā, nevis no astoņiem vakarā līdz sešiem rītā, vai tiešām nav atrodams neviens cits, kurš tam nabaga dzērājšoferim var ekspertīzes kārtā izsist atzīšanos? Es personīgi pat metodes varētu ieteikt – ar dūri pa purnu, ar zābaku starp kājām un ar celi pa kuņģi. Domāju, pietiktu. Domāju, arī vidējā statistiskā ceļu policista izglītības līmenis tam pietiktu. :D

Atgriežoties pie rindas – kāpēc tā tika apkalpota no tālākā gala, kas sēdēja pie acuārsta kabineta durvīm, nevis no laboratorijas durvīm tuvākā gala, kur sēdēju es, man tā arī netapa skaidrs. Matemātika – vaļā veram ar piecpadsmit minūšu nokavēšanos, rindu apkalpojot no neīstā gala, vēl četrdesmit minūtes nosēžu pa velti.

Un, jā, visvairāk man tā arī netapa skaidrs – principā asiņoju taču pēc tās ilgās gaidīšanas es. Tad kāpēc man par to arī jāmaksā? Nu, kaut kā dīvaini sanāk – man nodara miesasbojājumus, par kuriem es pie tam tad pats arī pēc tam vēl maksāju? Neesmu speciālists, bet, ja es būtu psihiatrs, teiktu, ka ož pēc smaga ekstrēma sadomazohisma gadījuma.

Kas tad tajā visā bija labs? Kafija konkrētās slimnīcas ēdnīcā (slimnīcu joprojām nesaukšu vārdā – a to atnāks šonakt vēl kāds no laboratorijas un pēdējās asinis izsūks) bija laba, ko nevarētu teikt par bezjēgā ilgo gaidīšanas laiku un personālu, kas apkalpot spēja tikai lauzītā krievu valodā. Ģeniālā frāze „„Šitās te ir asinis?” „Nē, tie ir kakuči, asinis tajos apaļajos štruntos!”” kuru dzirdēju no divu laboratorijas darbinieču mutēm (viena no viņām tajā laikā ar nemainītiem, tātad, iespējams, kakainiem cimdiem krāmējās gar manu roku, meklēdama vēnu), lai paliek citai apspriešanas reizei citā kontekstā. Gribētos tikai pateikt – ja man jāmaksā par to, ka man nodara miesas bojājumus, gribētos vismaz puslīdz droši zināt, ka varu būt drošs, ka tas tiks darīts kvalitatīvi un profesionāli.

Ja nu kādam nedaleca, kāpēc vispār šo rakstu, paskaidrošu īsos vārdos – veči, medmāsiņu gribas šonakt! Te taču noteikti kāda ir atrodama? ;)