|
|
mieru_tikai_mieru dienasgrāmata
| Trešdiena 17-10-2012 10:34 |
|
48 143 |
"Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud."(c) Cilvēks nav muļķis! Viņš saplānos savu dzīves maršutu tā, lai pēc iespējas ar lielāku līkumu apietu iespējamās nepatikšanas, to dziļo bedri, kas saucas Nopietnas Attiecības. Tas nekas, ka mēs iepazīstam tikai to, ko pieradinām. Nevajag! Galvenais, lai nebūtu jāraud kaut kad nākotnē! Galvenais iet pa dzīvi viegli, ar smaidu, bez saistībām un atbildības, cerībā, ka nākošajā dzīvē saņemsi kaut kādu atlīdzību par savu gudrību. Varbūt tā ir vien nejauša sakritība, bet īsā laika periodā šo gudrību nācies dzirdēt no vairākām pusēm. Viens no gudriniekiem apzināti izvairās no attiecībām ar paša bērniem un mazbērniem tikai tāpēc vien, ka jūt jau TĀS liktenīgās sievietes elpu pakausī, un savu nevēlēšanos pavadīt laiku kopā ar saviem radiem pamato vienkārši: "Viņiem PĒC TAM būs vieglāk!" Altruisms? Kā tad! Vai tiešām viņš nejūt, ka ar šādu, uzspēlētu attieksmi viņš saviem bērniem JAU ir miris? Fiziskā ķermeņa darbības pārtraukšana vairs ir tikai maznozīmīga formalitāte. Vai tad labāk nebūtu izmantot vēl atlikušo laiku, lai ļautu mazbērniem iepazīt sevi kā lielisku cilvēku, ar gaišu sirdi, ar lielisku humoru, ar tikai tev piemītošo dzīvesgudrību? Nu, paraudās viņi tev mainot eksistences formu, bet - viņi vismaz būs tevi iepazinuši! Viņiem turpmākajās dzīves gaitās, jau bez tevis, palīdzēs tavi stāsti, padomi un anekdotes.
Vēl kāds, acīmredzami vairākkārtīgi sāpināts attiecībās ar pretējo dzimumu, visus turpmākos kontaktus veido uz pamata - TIKAI NEPIERAST! Un tādā brīdī, kad ir neaprakstāmi viegli kopā ar to otru cilvēku, kad ir sapņaini labi un dievīgi skaisti, pēkšņi atceras par raudāšanu, kas varētu nākt kaut kad, kad attiecības beigsies. Un tā ir dzīves patiesība, ka visam, kam ir sākums, pienāk arī beigas. Un ar šo domu pietiek, lai visskaistākajā brīdī pats savām rokām nogalinātu visu pašlaik esošo skaistumu - tikai lai neraudātu potenciālajā nākotnē. Man vajadzēja gandrīz divus gadus, lai saprastu - kāpēc viss toreiz tā beidzās. Un par to paldies jāsaka kādam nesen satiktam cilvēkam, kurš jau pirmajā dienā nāca klajā ar devīzi: "Pierodi nepierast!" ATKAL! Vai tad tā ir dzīve? Nepierast. Neiepazīt. Nejust. Nemīlēt ar pilnu atdevi. Neelpot ar pilnu krūti. Varbūt esmu jukusi, bet manuprāt tā ir nožēlojama eksistence. Bet, tās ir vienīgi manas domas, un izskatās, ka pārējie cilvēki uzskata savādāk. Tās ir viņu tiesības. Ja gribu dzīvot kā sabiedrības loceklis, tad man nāksies pieskaņoties vairākumam. Vakar nopirku vīnu un kopā ar vienu no savām mūža mīlestībām skatījāmies vakara filmu - pasaciņu par Mazo nāriņu. Un tad, kad galveno varoni mēģināja atrunāt no neprātīgā ceļojuma pie cilvēkiem, pretī savai mīlestībai, dzirdēju jau tik pazīstamos vārdus: "Nedari to! Atgriezies pie tēva un māsām, tur varēsi mierīgi dzīvot līdz mūža galam, ... kā pēdējā niecība". Tātad - es tomēr neesmu viena savās izjūtās. |
evana: Perfekti! "Vai tad tā ir dzīve? Nepierast. Neiepazīt. Nejust. Nemīlēt ar pilnu atdevi. Neelpot ar pilnu krūti. Varbūt esmu jukusi, bet manuprāt tā ir nožēlojama eksistence."
Tu neesi viena :) #1 2012-10-17 10:40
Balonka: Cilvēks nevar būt laimīgs, ja viņam nav kā dēļ mazliet raudāt. #2 2012-10-17 10:40
mieru_tikai_mieru: to Tu labi pateici! Labāk pateikt nemaz nav iespējams ;) #3 2012-10-17 10:41
_CatNap: aha.
/ nav gan tika Tavas domas:D/ #4 2012-10-17 10:41
Tessa: nezinu,nepaziistu aprakstiitas sajutas.bet paziistu cilvekus,kuri ta arii dziivo,pieturas pie ta un izgazh rezultatiivo miskasti uz liidz-braucejiem.
multene-tieshi shii-man nepatiik.bet pateici labi. #5 2012-10-17 11:02
Biezpiens7: Nu,varbūt reizēm noder arī izņēmumi.Teiksim,nevajadzētu pierast un iemīlēt mājas lopiņus,kuri tiek audzēti kaušanai,citādi ir ziepes. #7 2012-10-17 11:27
Pārējos 41 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
