|
|
mieru_tikai_mieru dienasgrāmata
|
7.augusts 18:39
Varbūt kāda šeit gaida vēstuli no tvka. Nebūs. Aizdedzam svecīti par gaišu ceļu mūžībā. |
|
Mēs sastrīdējāmies vēl vasarā. Tā pa nopietnam sastrīdējāmies. Neviens no malas tā arī nesaprata, kas noticis - to zinājām tikai mēs abi. No malas skatoties, varēja redzēt tikai to, ka Viņš izvairās no manis. ... lasīt tālāk |
|
Vairākkārtīgi esmu sastapusies ar ieteikumiem - rakstīt dienasgrāmatu. Kāda tam jēga? Izrādās, var būt pat vairākas. 1. Rakstot dienasgrāmatu, esmu spiesta savas neskaidrās, ... lasīt tālāk |
|
"Būt gudram ir tik viegli! Vienkārši iedomājies kaut ko stulbu un tad - to nepasaki."(c) |
|
Šajā laikā visādi brīnumi notiek. Vai arī - tie nemaz nav brīnumi, tikai pēc tādiem izskatās. Kāds varētu teikt, ka runāt ar Dievu ir brīnums, bet patiesībā tādas sarunas notiek katru dienu. Vienīgi uztveram tās visai ikdienišķi. Nu, kaut vai. Ja ... lasīt tālāk |
|
Runā, ka cilvēks bez sapņiem, ilgām un cerībām ir tikai vertikāla peļķe. Tu esi dzīvs tikmēr, kamēr pēc kaut kā tiecies, kaut ko centies sasniegt, par kaut ko klusībā (vai skaļi) sapņo. Un te neiet runa par bioloģisko dzīvību jeb eksistenci. ... lasīt tālāk |
|
|
|
Reiz sen senos laikos, tik senos, kad vēl pārdošanā nebija nonācis iPhone 6, uz rudenīgās saules sasildīta akmens krustcelēs sēdēja rūķītis. Viņš bija tikpat nelaimīgi pelēks kā akmens, tikpat rūgteni skumīgs kā nodzeltējusī zāle pie kājām un tikai ... lasīt tālāk |
|
Vakar kādā filmā dzirdēju apbrīnojamu frāzi. Cilvēka prāts esot tik maznozīmīgs, ka pēc būtības uzskatāms par tādu kā infekciju. Savukārt vēlāk, šķirstot pirmsmiega grāmatiņu, atradu šai frāzei apstiprinājumu. Tieši prāts ir tas instruments, ar kuru ... lasīt tālāk |
|
"Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud."(c) Cilvēks nav muļķis! Viņš saplānos savu dzīves maršutu tā, lai pēc iespējas ar lielāku līkumu apietu iespējamās nepatikšanas, to dziļo bedri, kas saucas Nopietnas ... lasīt tālāk |
|
Kad vakar man pajautāja: "Ko es meklēju oho?", man pietrūka latviešu burtu. Jo - es nezināju, ko teikt! Pat apskaužu tos, kas var vienkārši atbildēt - meklēju vīru/sievu, mīļāko, gadījuma seksu utt. Vispirms gribas lepni atcirst, ka es neko ... lasīt tālāk |
|
Vakar sagribējās novilkt svītru un aprēķināt šīs vasaras bilanci. Laikam vēl ilgi dzīvošu, jo - arī šajā vasarā kāpu uz tiem pašiem pērnajiem grābekļiem. Tiesa, nu jau to bija krietni mazāk, tikai pārītis. Un tomēr - bija. Varētu pievērt acis un ... lasīt tālāk |
|
Reiz sensenos laikos, gandrīz tikpat senos kā pagājušā piektdiena, tad, kad vēl bija atvaļinājums, gāju uz jūru - baudīt Mieru. Tas nekas, ka saule kautrīgi slēpās aiz mākoņiem, tas nekas, ka pamalē drūzmējās aizdomas par gaidāmo lietu. Cik tālu ... lasīt tālāk |
|
|
|
Viņš ir īpašs. Es jūtu, ka viņš mani mīl, bet nekad to neesmu no viņa dzirdējusi. Savādi, pat nav prātā ienācis viņam to jautāt vai pierādījumus prasīt. Pilnīgi pietiek, ka pati pirmā redzu viņu no rītiem un viņš ir pēdējais, ko redzu pirms ... lasīt tālāk |
|
Ir cilvēki, kurus visi pamana. Jo viņus nepamanīt nav iespējams! Viņi ir atraktīvi, skaļi, pasākumos vienmēr atrodas uzmanības centrā, par viņiem raksta prese un viņus aprunā kaimiņi, viņus vietā un nevietā liek bērniem par piemēru. Ar vienu vārdu ... lasīt tālāk |
|
