Par kamenēm un ne tikai

Jo vecāks palieku, jo vairāk patīk dzīvā radība, izņemot cilvēkus, jo par šo sugu, kā tādu kaut ko labu pateikt ir grūti. Ir savi favorīti, kā piemēram, vilki un kaķveidīgie, bet ne tikai. Jebkura dzīvība principā ir brīnums, pret kuru jāizturas ja ne ar mīlestību, tad vismaz ar pietāti. Dabas harmonijā visam ir sava loma un vieta, arī mušai, odam un tamlīdzīgiem, kas mūsu komfortu bojā un krīt uz nerviem (arī man, protams).

Viens no maniem īpašiem favorītiem ir kamene. Baigi smuki skan : KA – ME - NE! Un kāpēc sievietēm nav vārds kamene? Latviski un pamatīgi. Nu labi, sīkie skolā jau droši vien skraidītu apkārt un dūktu. Varbūt tāpēc arī nav. Lai pasargātu no tā. Žēl gan.

Kamene ir arī baigi smuka ar tādu neuzkrītošu, nekliedzošu, bet piepildītu šarmu un viņai ir tāds foršs, apaļš, pūkains dibens. Tagad jāsaka tas nodrāztais vārds – seksīgs dibens.

Un tā zemā balss..... Kaut kāds kutinošs, noslēpumains pamatīgums ir tajās zemajās vibrācijās.

Hilduras Gudnadotiras čells skan līdzīgi kamenes zemajai dūkšanai. Un pati tik smuka, ka až acis jāmiedz ciet vai galva jāgriež prom – nevar tak rādīt savu krunkaino un siekalaino ģīmi. Kaut kas no kamenes.

Viņas pašas kompozīcija un izpildījums Elevation (pacēlums). Pacēlums gan tāds pasmags, tāpēc tas ieteicams tās garaiņu ielas VIP zonas esošajiem, bijušajiem un potenciālajiem klientiem, jo normāliem ļaužiem tas var atgādināt tikai zobārsta krēslu. Jā, un bez austiņām ar diez vai vairāk par zobārsta krēslu kas sanāks.

http://www.youtube.com/watch?v=_zQ69YET3GA