priesteriene: Labrīt...jā, nezinu kā ar tiem babuļiem, man šo gabalu klausoties zīmējas vesels stāsts. Jā, kaut kas viegls un gaišs, kā ausma, sīkas lāses un trausla vēja vibrācija...tā no taureņa spārniem, kas kaut kur otrā pasaules galā rada vētras:)). Pirmajā daļā lido viens taurenis, tad tam trauksmaini pievienojas otrs un turpina virtiozo deju..., bet kad taureņi aizlido atgriežas domas. Tās kā smagi soļi pretstatā vieglajai spārnu ņirbai. Lai nedroši un mazliet nedzirdri, bet tomēr dzimst cerības un uz mirkli dvēselei izdodas klūt vieglākai, pacelties spārnos un pievienoties taureņiem...Mūsos katrā mīt taurenis:)). Ja copes laikā paķersi līdzi taureni savu, tad tiešām viss var būs štokos:)).

priesteriene: Bet Tu kā parasti atgādini par ērzeli mīzeliem un sviedriem, kuram zvaigžņotu debesu vietā spindz mušas?:))

priesteriene: Tad uz copi neej, paliec mājās:)).