... negaudies tik traki!

Lai ieraudzītu sapni Tu esi gatavs lēkt Niagaras ūdenskritumā, sēdēt uz elektrības vadiem kopā ar zvirbuļiem, caur varavīksnes vārtiem vizbuļiem tuvāk pienākt. Bet Tavs sapnis Tevi nenotur. Tavās acīs zib tauriņu spārnu raibais krāsu sajaukums. Tu esi apliets ar vasku un viss Tev tik ātri pielīp. Tu ej pa ceļu, spārdīdams akmeņus un domā, ka tā ir visa Tava pasaule un gribi, lai viss pārējais tā arī aizslīd garām un Tevi pasaudzē. Sajukums. Tu nespēj kontrolēt laiku. Tu nespēj visu sākt no gala. Tu nespēj padarīt notikušo par nebijušu. Tu cīnies pret straumi. Padomā, vai tas maz ir vajadzīgs!
Pilsēta ieslīd naksnīgā tumsā. Bet Tu vēl joprojām klīsti pa ielām kā vecs nomaldījies suns. No kā Tu bēdz? Ko Tu meklē? Ā, Tu slēpies! Bet Tu nespēj paslēpties, jo stāvi zem laternas. Un nez vai tik drīz sagaidīsi, kad tā izdegs. Diena vai nakts, gaisma vai tumsa - it visur Tu tiksi pamanīts. Bet tas nespēj mainīt Tavu sapni. Zinu! Spītība ieaugusi Tevī dziļāk par dziļu. Nedomā vairs par sapni. Domā par ceļu, uz kura esi uzgājis. Domā par soļiem, kurus Tu liec.
Tu neesi ieskatījies spogulī! Varbūt vēl ir laiks.. bet Tu vari arī nepaspēt. Katrs sīkums var visu izmainīt. Nozīme ir visam - ikvienai kustībai, ikvienai vēja pūsmai, kas norauj kokam lapu vai arī paceļ to no zemes un uzvirpina gaisā. Vai Tu pamani to mīlestību, kas virmo gaisā? Jā, tā ir pār pārēm arī rudenī, kad kokiem birst lapas, arī ziemā, kad lietu nomainījis sniegs, bet joprojām turpina līt. Varbūt nobirst arī pa kādai asarai. Sirdī ienāk smeldze. Bet arī tā Tu sajūti mīlestību. Caur nāsīm ievelkot gaisu. Caur ādu. Caur sirdi. Caur pieskārieniem un skūpstiem, caur čukstiem un acu skatiem.
Atsauc atpakaļ visus savus solījumus un sāc dzīvot! Izjūti, ka emocijā ir arī garša. Tām ir smarža. Tās ir dzīvas, ja vien Tu ļauj tām dzīvot. Ja vien Tu neesi bijis kapsētā un sarīkojis tām bēru ceremoniju. Ievelc elpu un skrien, dodies tālāk! Tu neesi tāds kā pārējie? Un tad!? Sāksi skaidroties- uzskatīs Tevi par jukušu, iemetīs aiz restēm, aizslēgs Tevi ar Tava paša atslēgām. Tāpēc nemaz nesāc! Tā nav gaisma, ko Tu vari izslēgt, tas nav TV kanāls, kuru pārslēgt. Tu esi iemests dzīves ringā un Tev ir jācīnās, ja gribi palikt starp dzīvajiem.
Tev ir cik gadu? Ak, jā, lai gan- ak, vai.. pāri ceturtais vai piektais gadu desmits jau iesprostots Tavā pulkstenī! Un nekas vēl nav sācies. Vēl joprojām Tu dzīvo juceklī paša radītā. Ja tik ļoti patīk staigāt pa gruvešiem, tad turpini tā! Katram pašam jāsastāda savas dzīves recepte. Un nemaz nelūdz - to nevar aizņemties. Kas derēs vienam, nederēs Tev. Un Tu taču gribi, lai viss, kas Tev ir, ir Tevis paša.
Piedod, sanāca skarbi, bet negribas pievienoties mēnesnīcā gaudojošam vilkam!