Krikumi......pēdējais vakars mājās......mazliet paskumstu

Viens vien ceļš man ir ejams,
Viens vien trauks man ir lejams.
Debesīs viens vien pavēlošs uzraksts blāv:
Sevī nomirsti, aizliedzies, atsakies
Un, ja ne - tad sataisies ciest.
Un es lasu un mēģinu seju
Prom no magoņu ugunīm griezt.
                &nbs
p;               ("Prom no magoņu ugunīm")

Ārijas Elksnes

Cik spēka turos es pie sevis cieti,
No sava veida negribu vēl gaist,
Gars tomēr tāluma un bezgalības kaist,
Kur lido dvēseles kā liegi bišu spieti,
Spīd pretim blāzmās austrumi un rieti.
Kāds augstums tas! Kur saknes var še laist?
Vai ātrie spārni netiks pēkšņi sieti?
Gaist visi sliekšņi, robežas kad gaist,
Un nojaudusi bezgalīgo telpu,
Slīd dvēsle, dziļi atvilkdama elpu.