.......No apollo

Iemīlēšanās, tā ir kaislība. Un kaislībai līdzi vienmēr nāk ciešanas.

Draudzība, savukārt, cik viens spēj, cenšas izvairīties no ciešanām. Draugi vienmēr cenšas darīt visu, lai viņiem kopā būtu labi. Ja tas neizdodas, draugi šķiras vai ievēro distanci.

Vēl viena svarīga atšķirība starp draudzību un iemīlēšanos — cilvēks var iemīlēties, nesaņemot pretmīlestību. Taču nevar kļūt par draugu tam, kurš to nevēlas. Tiem, kuri ir iemīlējušies, ir ārkārtīgi grūti būt šķirtiem, tie ir smagi pārdzīvojumi, dažkārt pat jāiestāsta sev, ka tu ienīsti cilvēku, kuru patiesībā mīli. Taču draudzībā nav vietas ciešanām. Ja cenšos iestāstīt sev, ka ienīstu savu draugu, tad tas vairs nav mans draugs. Draudzība ir beigusies.

Draugs — reāla būtne. Mīļotais — ideāls

Iemīlējies cilvēks savu mīļoto redz ideālu. Tas it kā dubultojas: vienlaikus tā ir patiesa, reāla būtne, ko varam aplūkot, un tai pat laikā — kaut kas dievišķs, kam piemīt visas labās īpašības, kādas vien varam iedomāties. Mēs redzam tikai to, ko vēlamies redzēt. Mīlestība ir atklājums, kas ir spēcīgāks par mums. Bet draugu mēs redzam tādu, kāds tas ir patiesībā.

Dzīvojam un dažkārt nepadomājam — kas īsti mēs viens otram esam. Varbūt draugi, bet varbūt paziņas? Bet varbūt esam pamatīgi iemīlējušies un mānām sevi ar domu, ka esam «tikai» draugi?