|
Pamodos ar apziņu, ka ar veselību kaut kas nedaudz ir uzlabojies. Kādu pusstundiņu pasimulējos pa gultu, tad piecēlos un ieturēju vieglas brokastis no plaucētām 3-graudu pārslām, kafijas un 2x50 g liķiera Vana Tallinn. Vēl stundiņu pasimulējos pa māju un tad āvu kājas un gāju apciemot Aivaru. Piezvanīt viņam vairs nevar, jo kaut kāda tur vecene viņam nozagusi mobilo, kuru tūlīt pat točkā apmainījusi pret ļūļu un nodzērusi. Ar policijas palīdzību Aivaram no viņas izdevies izspiest tikai 3 latus, bet policijā esot teikuši, ka arī tas ir daudz. Par cik Aivaru atrast izdevās, tad var uzskatīt, ka mans gājiens beidzās pozitīvi. Pa šīm pēdējām dienām, kamēr nebijām tikušies, notikumi bija krājušies kaudzē viens uz otra. Piemēra pēc, kādā meža ceļa kraulē pusapgāzies traktors, un Aivaram ar savu Kamazu nu bija jābrauc viņu glābt. Paņēmis puskravu sīku drupināšanai paredzētu akmentiņu un pabēris tos traktoram zem riteņiem, bet arī pats ar vienu riteni kaut kur nogrimis. Atbraucis cits Kamazs un to Aivaru izvilcis laukā. Aivara priekšnieks, kas sēdējis blakām, teicis, ka Aivars nemākot braukt un sēdies pie stūres pats un jau pēc dažiem metriem iespēries grāvja otrā pusē. Traktors, kurš pa to laiku jau paspējis izkārpīties laukā, izvilcis arī viņus. Kad ar priekšnieku sākusies tāda sīka un draudzīga rezultātu apkopošana, Aivars izteicis domu, ka viņam par avārijā cietušo glābšanu it kā pienāktos kāda prēmija, bet priekšnieks paziņojis, ka atvilks 25 Ls no Aivara algas par to, ka viņš laidis pie stūres svešu personu bez papīriem un pie tam vēl manāmi iereibušu. Skaidrības labad jāatgādina, ka šī manāmi iereibusī persona bija pats Aivara priekšnieks, tikai sākumā viņš pats to bija aizmirsis. Pārrunas tomēr beigušās visai pozitīvā gaisotnē: Aivaram piešķirti 25 lati no uzņēmuma kases ar noteikumu, ka tie uz vietas jānodzer, kas arī ticis izdarīts pēc tīrākās sirdsapziņas. |
