|
Pašpaļāvība...
Protams, ticību sev jāattīsta, taču jāuzmanās, jo tās pārmērība, tas ir, pašpārliecība, jau kļūst par vājību. Patiešām, sava fiziskā spēka, garīgo iespēju, psihisko spēju vai savas garīgās evolūcijas pārspīlēts novērtējums ir lepnības vai vieglprātības forma. Galējos gadījumos tādai pārvērtēšanai attiecībā uz mums pašiem vai citiem cilvēkiem var rasties nopietnas sekas, konkrēti, ja viņi mūs ierosina uz darbību, kura pārsniedz mūsu reālās spējas. Tāpat kā visur, mūsu garastāvokli un uzvedību jāvada zelta vidusceļa likumam. Šajā jomā jārēķinās ar realitāti un vienlaicīgi jāapzinās savas spējas un trūkumus, kas ļaus nenoreibt no pirmajiem un nekrist izmisumā no otrajiem. Tas, protams, prasa sevis iepazīšanu un prasmīgu pašizziņas procesa vadību.
Seržs Tusēns |
