|
Dažkārt var arī uzdungot studentu laikos dziedāto dziesmiņu...:)))
Kamdēļ skaties man acīs un smaidi,
Tikko mani vēl skūptīja cits.
Velti bijušo atpakaļ gaidi,
Tas ir nelga, kas bijušam tic.
Nelga tas, kas mīlu par ķīlu
Grib pie sevis vien vienīgi siet,
Nelga tas, kas turēt grib mīlu
Un kā skrejošu gājputnu siet.
Vakar sarkanu rozi man devi,
Ko lai dara, ka šodien tā vīst,
Mīla aizsmaržo projām ar ziediem,
Vai gan tādēļ tu vari man nīst?
Mana sirds ir kā mārīte maza,
Kas no zara uz zariņu lien.
Tikai vienu sirds piemin un saista,
Tikai vienu - kurš atnāk un iet.
Pirms es mīlēju tatāru hanu,
Kura šodien man sen nav vairs žēl.
Tad es pievīlu vientuļo ganu,
Kura ziedi man glabājas vēl.
Pēc tam nāca kāds sirmgalvis cienīgs,
Kura acīs deg jaunības kvēls.
Ilgu laiku viņš bija man vienīgs,
Kamēr nāca kāds zemnieka dēls.
Kurš no saulainiem laukiem un pļavām
Bija sapņaini kautrīgs un maigs,
Tomēr projām ar dedzīgām skavām
Mani sauca kāds čigāns vai klauns.
Tad es satiku kareivi brašu,
Šķeps tam mirdzēja dzēlīgi spožs.
Viņš uz kumeļa aizveda aša
Tālu, tālu pa pasauli prom.
Tad es glābo no glāstiem tik kvēliem,
Kas priekš manis jau ilgstošs bij jūgs,
Bet aiz klostera krustiem un tēliem
Mani šoreiz sauca kāds mūks.
Bet aiz klostera ezers bij mainīgs,
Pa to brauca kāds laivinieks šmaugs.
Vai nu es, vai viņš pats bija vainīgs,
Kas to zin, bet viņš kļuva man draugs.
Vai lai visus tos vārdā es minu,
Viņu skaits manā sirdī nav svērts.
Tikai vienu sirds piemin un saka -
Vienu mūžīgi mīlēt nav vērts.
Kādas tik ziņģes nav dziedātas ....:))) |
