Dienasgrāmatas (blogi)

Peksas, 04-02-2006 12:29

2 6

AK VISA NELAIME NO TĀ VIEN CEĻAS,

KA MĪLU KATRS REDZ SAVĀM ACĪM.

Tev liekas - viņai jābūt pacietīgai

Un vienmēr smaidot durvis jāatver,

Un jāpiedod, kā zeme piedod saulei,

Pēc ziemas ledus, liekot ievām ziedēt,

Un , kad tu atspirgsi, tad jāļauj brīvi aiziet

Līdz nākamajai reizei, kad tev tiksies nākt

Un zaļo zaru ēnā atpūsties...

Man likās - viņai jātiecas pēc manis,

Kaut arī simtiem bēdu ceļā noguls,

Un vienmēr kopā jāpaliek ar mani,

Kā paliek kopā koks ar savām saknēm,

Un mani jāsargā, kā miza sargā serdi.

Un nevis viņa mirst no ikdienības,

Bet ikdienība mirst no mīlestības...

Tā mēs viens otrā iegājām kā mežā

Un viņu meklējām un neatradām.

/ Ā. Elksne /

DIVAS SIRDIS Tiem, kas viens pie...

Pirmais sniegs Mēs vērojām, kā biezs...

citi ieraksti Peksas d-grāmatā

Komentāri

trajektorija: ........spēja patiesi mīlēt, tā ir īpaša dieva dāvana. Tā vienkārši vai nu ir....vai nav nemaz! ...un laimīgs tas, kam šīs jūtas ir dotas un tas, kas prot tās pieņemt!

2006-02-04 14:11

ilgucis21: Ar mīlestību ir tā pat kā ar bitēm... nekad neko nevar zināt... tās mēdz būt īstas un neīstas /pēc Pūka domām/...

2006-02-04 20:10

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.