Dienasgrāmatas (blogi)

Pirmais sniegs

Mēs vērojām, kā biezs un pūkains plūst

mums pāri sniegs un gurkst zem kājām mīksti.

Ar baltu villaini viņš sedza mūs,

lai ciešāk pieglausties viens otram drīkstam.

Vai tiešām ziema vainīga tur bij

jeb manu nepateikto vārdu svelme -

tev vaigi kvēloja kā ugunī.

Es lēnām grimu tavu acu dzelmē.

Kā bēgdami no brīža gaidītā,

mēs runājām par sportu un par slidām.

Un apskaudu es sniega pūkas tās,

kas drīkstēja ap tavu vaigu lidot.

/ R. Eidemanis /