|
|
Closing_Time dienasgrāmata
Man nepietrūkst
Šķiet it nekā.
Un var jau būt,
Ka maldos es.
Tik tajos maldos
Sirdij labi,
Un nealkst viņa
Pārmaiņas.
Un var jau būt
Tā pieticīga,
Un tieši tāpēc
Laimīgs ... |
|
Es vēlējos saglabāt Tās izdegušās sveces. Katra no tām sildīja Savu zvaigzni, Katrai no tām sava rītausma ausa, Es galvu pieglaudis plaukstai, Lūkoju, kā parādās horizonts, Kurš atkal šo kārtējo ... lasīt tālāk |
|
Neko šai dienai neesat Jūs Parādā, Lai pati tā Jums Samaksā. Par to, ka esat, Tai pateikties ar nevajag. Tā pati, lai Jums pasakās, Ka spējat viņu izturēt, Un labo sevī nezaudēt |
|
Ja nav ko mīlēt, Tad atliek mīlēt sevi. /Closing Kļū / |
|
Iesim nu naktī, Zem debesīm kailām, Abi mēs, Satītās dvēselēs. Zvaigznes jau pratīs, Tās gan jau spēs, Rādīt mums ceļu, Uz vietu, Kur mūs Nesameklēs |
|
|
|
Cilvēces muļķīgākais Izdomājums ir mīlestība. /Closing Kļū / |
|
Un drīz es atkal niršu To tumšo acu dzidrumā, Kur pazūd laiks, Un tai pat laikā Tik daudz ir gaišuma Tā dzidruma tai pašā dziļumā, Kur varu nekautrīgi kails, Es neslēpt sevi tālumā, Un ... lasīt tālāk |
Cilvēki ir neapmierināti,
Jo neapzinās savas dvēseles
Skaistumu
/Closing Kļū /
|
|
Nevar Nu kurš gan var noķert mākoni Taureņiem domātā tīkliņā, Vai arī tik ļoti jocīgo zvaigznīti Dzēst naksnīgās rūts maliņā. Nu kurš var pārtraukt ceļu Pa kuru ... |
|
Ja Tu man kādreiz jautātu, Par manas dzīves burvību, To vienā vārdā izteiktu, Kā to es sevī izjūtu, Ar burtiem diviem -Tu. lasīt tālāk |
|
Mans skaistums
Ir mana mīlestība.
Pasniedz rokas
Man pretī,
Es saujās Tavās
To liešu.
Es zinu,
Tavas rokas
Vienmēr ir skaistas,
Tik lūdzu, ļauj,
Lai viņas
Mīlestībā ... |
|
Kad lūkojos,
Kā saule jūru
Skūpsta,
Es ilgojos pēc
Tavas mīlestības
Gūsta.
|
|
Sen zudušais un ilgotais, Jau kuro nakti Sirdi manu aplaimo, Jau kuro nakti Es ar to, Pret rītiem ceļu eju. Pa kalniem, lejām, pļavām Eju, Starp ziediem, vējiem Brīžiem griežu ... lasīt tālāk |
|
|
|
Tu neesi man radīta,
Bet Tevis vajag man.
Tu citiem diegiem adīta,
Bet krāsa mīļa man.
Tu sirdij citai domāta,
Bet ilgām tikai
Man. |
|
Mosties ar sajūtu, Ka mīli, Lūk, tā ir dzīve. /Closing Kļū/ |
|
Tu neesi gariem,
Un cirtainiem matiem,
Tu neesi acīs ar brīvdienu skatiem.
Un brīžam man šķiet,
Ka neesi vispār,
Bet pieskaros es pa tiešo,
Pie dvēseles,
Kas prom mani nes,
No neizprotamās, ... lasīt tālāk |
|
Cīņa par Tevi,
Tas ir skaistums,
Cīņa par Tevi,
Tas ir sapnis,
Tās ir daudzās, daudzās
Manas mīlestības dienas.
Tev gatavs es stāstīt,
Kā cīņā šajā manas asinis aiztek
Straumēm ik ... lasīt tālāk |
|
|
|
Da, Možet ja i boļen, No sudjboi ja vsjež Dovoļen. Za to, čto po nočam, Ņe son, A Ti somnoij. Za to, čto boļen ja Toboi. Tak boļeje togo, Ja blogadaren jei, Za boļi ... lasīt tālāk |
No dienām, vienādām,
Kā vienai,
Man projām jāaizmūk.
Es šonakt vēlos pazust,
Man Tevī jāpazūd.
Lai varu kādu mirkli,
Pa straumi peldēt es,
Un lai tad viņa mani nes,
No ikdienām un ... lasīt tālāk |
Ja nebūtu skumju un sāpju,
Kas zin,
Vai sevi tā
Izzinātu.
Ja būtu tik labums un prieks,
Vai pie Tevis tā
Vilinātu.
Cik labi, ka vispār tā ir,
Ik katrā dzīves lappusē,
Ko liktenis šķir,
Arvien labāk,
No sēnalām sēklas ... lasīt tālāk |
|
