|
Closing_Time dienasgrāmata
I procvetatj Ti budeš snova, I pobeždatj vse zlije sili, Gnatj proč doloi v svoi mogili. Vedj takova Tvoja sudjba, Vedj Ti Rossija - Strana ļubvi, Strana Hrista, Vo blago miru roždena. Ja ot ... lasīt tālāk |
|
Nāk mīlestība,
Patvērumu manai sirdij lūgt.
Tā apmulsusi klusi teic,
Ka jūtas esam
Rudenīgais koks,
No kura vējš nāk
Lapas,
Bez atļaujas,
Pa vienai, divām plūkt,
Lai ... lasīt tālāk |
Elektriķis pateica, ka ziemeļi atrodas tur, mazliet pa kreisi no luksofora.Es paņēmu saujā akmentiņu un devos tajā virzienā.Divatā tomēr jautrāk.Kad nonācu ziemeļos, tur bija daudz meitu.Dažas bija īsās kleitās.Es kādai pajautāju, vai viņai nav ... lasīt tālāk |
Es tikai vēlējos Tev pateikt Labu nakti, Un pateicis to projām iet, Bet attur mani atkal Tas pats sapnis, Kurš teic, ka varam kopā Naktī šajā iet. Es tikai vēlējos Tev pateikt Labu ... lasīt tālāk |
Un klusē debesis, Neteic nekā, Mākoņus vizina, Tuvumā, tālumā, Un stāvu zem viņiem es Klusībā, Varbūt vienīgais visumā, Kurš spītīgi nedzird nekā No debesu vairākkārt pateiktā. Ka ... lasīt tālāk |
Jau atkal raud koki,
Asarām krāsainām,
Jau atkal pa logu
Retāk arvien
Redzu dzelteno pogu.
Un biežāk arvien
Es sasildu rokas,
Pie tējas krūzes,
Un biežāk arvien,
Es atgriežos pie ... lasīt tālāk |
Tie siltākie,
Tie neapsnieg,
Caur gadiem sirdī
Zied.
Un kā gan nejust
Smaržu to,
Ko sirdī viņi
Izelpo.
Un bezspēcīgs ir laika
Ritums,
Tik spēkā pieaug,
To ... |
Katra diena bez Tevis, Kā nebeidzams maratons, Sarunās ar Tevi bez Tevis, Vien surogāts, Vien laimīgas dzīves Fons, Un noberzto atmiņu sāpe, Un slāpes, Pēc finiša taisnes, Kad ... lasīt tālāk |
Pirms nomirt, Nāksies padzīvot /Closing Kļū / |
Kad diena līdz ar sauli Rimst, Sev līdzi nolietotās ēnas Paņemot, Es gaidu nakti atnākot, Kad varēšu es savas slāpes Nē, ne jau vīnā, Bet Tevī remdēt, Tavus skūpstus, Bez liekām ... lasīt tālāk |
Cena ir tikai tiem, Kuri neapzinās savu Bezvērtību /Closing Kļū / |
Mākslīgā dzeguze Mākslīgi kūko, Gājputni kaut kur Saulītē lūko, Bet mēs - Ar sirdīm savām pakrūtē Liesmu tveram svecītē. Un mīļš mums katrs mirklis, Un nav no mākslīgā tur It ... lasīt tālāk |
Skaisti iesaiņots tukšums, Ir un paliek tukšums /Closing Kļū / |
Dzīve radīta grēkošanai. /Closing Kļū / |
Tu jautā, Kam Tavās acīs, Tik bieži lūkojos. Es Tevīm maigi Piekļaujos, Un klusi, Čukstus atzīstos, Es pasauli jau sen Tavām acīm skatu. Lūk tagad viņas Rāda man, Kā ... lasīt tālāk |
Tavas acis, mati, Smarža, Viss, Ne tā kā visām. Tas bija tikai mirklis īss, Bet tajā bija viss, Kas manī bija Apdzisis. |
Kam pasauli tagad Novembra acīm skatīt, Gan sveces vēl sagaidīs Skatus, Vēl iespēja sajaukt ir kārtis, Un izvilkt sev nolemto , Ar kuru kopā, Līdz pašam martam, Un varbūt pat vairākiem ... lasīt tālāk |
Var laisties prom, Ar prāmi, ar lidmašīnu var, Var itin jauki, rāmi, Caur vadiem baudīt "Panorāmu", Var, Bet kas lai tēva zemi, Kaut traktora, ne zirga spēku Ar ? Bet kas lai mātes ... lasīt tālāk |
Man teic, Nav zagts - Nav dzīvots, Un lai, Ir toties kaut kas pārāks bijis, Ir izdevies, kad lietus lijis, Virs mākoņiem ar Tevi būt, Un dienās svelmainās, kā pirtī, Viens otrā veldzējumu gūt. Man teic, Nav zagts - Nav ... lasīt tālāk |
Mēs neatpūšamies viens No otra, Mēs vienkārši nogurstam Kopā. Un tā mēs ejam pa dzīvi, Saistīti un brīvi, Kaut nespēt mums mūžīgiem Kļūt, Toties varam mēs laimīgi, Kopā, Dzīvi ... lasīt tālāk |
|