|
|
Closing_Time dienasgrāmata
|
Es dažreiz jautāju Pats sev, Cik tālu es jau esmu Jucis, Bez tā, Ko tik ar Tevi Jutis. |
|
Ar cilvēku, Kurš tic pasaules galam Nākotnes nav /Closing Kļū/ |
|
Galvenā sievietes vērtība, Ir viņas vērtība Gultā. /Closing Kļū/ |
|
|
Nāk mīlestība,
Patvērumu manai sirdij lūgt.
Tā apmulsusi klusi teic,
Ka jūtas esam
Rudenīgais koks,
No kura vējš nāk
Lapas,
Bez atļaujas,
Pa ... lasīt tālāk |
Sen jau mani vairs neiespārda
Mīla un dāsnums , rudens ko sniedz,
Tik vien kā pa pieradumam uz palodzes
Šūpoju kājas,
Lūkojot,
Kā kuro jau gadu uz pretējās mājas vientulības stikla
Klusi aukstas lāses ... lasīt tālāk |
|
Vai tiešām savā naivumā Viņš cer, Kad lapām skaistām Cenšas Tevi izdaiļot, Tās matos Tavos iepinot, Ka spēs viņš Tevi Apturēt. Vai viņš maz zin, Ka esi tā, Kas manā sirdī vienīgā, ... lasīt tālāk |
|
Kad zeme saules dusmas Skaistumā vērš, Veidojot blāzmas ziemeļu Pusē, Vēji tad klusē, Netraucē klausīt, Kā skaistums tas debesīs Pulsē. Šķiet varētu mūžīgi Burvībā tajā vērties, ... lasīt tālāk |
|
Dzīve ir pārāk īsa, Lai par to Runātu /Closing Kļū/ |
|
Viegli atrast sev sievieti, Grūtāk sievu. Viegli atrast sev vīru, Grūtāk vīrieti. /Closing Kļū/ |
|
Kad diena līdz ar sauli Rimst, Sev līdzi nolietotās ēnas Paņemot, Es gaidu nakti atnākot, Kad varēšu es savas slāpes Nē, ne jau vīnā, Bet Tevī remdēt, Tavus skūpstus, Bez liekām ... lasīt tālāk |
|
Viss apkārt mazs, Un nesvarīgs, Kad svarīgākais Sirdī mīt. /Closing Kļū/ |
|
Vislielākie prāti Neapspriež neko, Jo tiem ir zināšanas par visu /Closing Kļū/ |
|
Kam pasauli tagad Novembra acīm skatīt, Gan sveces vēl sagaidīs Skatus, Vēl iespēja sajaukt ir kārtis, Un izvilkt sev nolemto , Ar kuru kopā, Līdz pašam martam, Un varbūt pat vairākiem ... lasīt tālāk |
Es atradīšu Tevi,
Pēc tā baltuma,
Ko citi ar skaudības dubļiem
Aizmālē,
Lai domātu es,
Ka nav Tevis
Šai pasaulē.
Lai jau,
Lai viņiem tiek,
Man Tavā baltumā
Jāieiet,
Bet ... |
|
Nav rudenī nekā, Kas būtu manas jūsmas vērts. Ja tik vien tēja, Un Tu, Kas viņu mazā tasē lēja. Nav rudenī nekā, Kas būtu mana prieka vērts, Ja tik vien medus, Un atkal Tu, Kas viņu ... lasīt tālāk |
|
Tu neesi gariem,
Un cirtainiem matiem,
Tu neesi acīs ar brīvdienu skatiem.
Un brīžam man šķiet,
Ka neesi vispār,
Bet pieskaros es pa tiešo,
Pie dvēseles,
Kas prom mani nes,
No neizprotamās, ... lasīt tālāk |
Es atnesu Tev
Ziedus,
Bez izsaukuma zīmes.
Tu atstāji tos ziedēt
Savā nodabā.
Un atkal ziedi ziedēs
Vien Tavā istabā,
Un atkal lūpas dosies
Tai zīmju pastaigā,
Kas izlolota ... lasīt tālāk |
|
Mīlestība ir mūžīgā cīņa Ar gravitāciju. /Closing Kļū/ |
|
Tajās dienās vēl Tevi Nezināju, Bet jau tad naktīs pie Tevis Gāju. Parasti ceļš mani veda, Pa pienu, gar zvaigznēm, Uz augšu, Es gāju un domāju, Kā Tevi saukšu, Es gāju un domās ... lasīt tālāk |
|
Ir mirkļi, Ar sevi kad paliec, Jau cits, kaut itkā Tas pats, Ir mirkļi, Kuri mirklī pa plauktiem saliek, To neziņu, Kāds esi pats. Ir mirkļi, Kuri atnāk un paliek, Līdz neaizej ... |
|
