Closing_Time dienasgrāmata

Un ko gan lai es

Padaru,

Ja sevī nesu vājību,

Kad jūtos sirdī vientuļi

Man vajag Tavu

Tuvumu.

Bet Tu ar savu

Skatienu

Tik smaidi:

"Mirkļa vājumi".

Tik piekrist tam es

Es atnesu Tev

Ziedus,

Bez izsaukuma zīmes.

Tu atstāji tos ziedēt

Savā nodabā.

Un atkal ziedi ziedēs

Vien Tavā istabā,

Un atkal lūpas dosies

Tai zīmju pastaigā,

Kas izlolota tika

Parunā ar mani,

Šķiet neelpo apkārt neviens,

Šai telpā,

Par patvērumu man iedalītā.

Vēl lūdzu neļauj man nomirt,

Parunā ar mani.

Tu taču zini, cik vajag laika,

Lai norimtu mūsu sāpes,

Pasaki ... lasīt tālāk

Viss pateikts ir par Tevi man,

Ar Tevis pašas pieskārieniem,

Vislabāk izjutis es Tevi,

Caur skatieniem,

Ko Tu man sniedzi.

Tā pavasarī runā ziedi,

Tā pirmie putni klusām dzied,

Un saule tad līdz ... lasīt tālāk

Reizēm Tu aizej par tālu,

Man neaizsniegt,

Reizēm tas tālums

Spiež mani skriet,

Bet laiku man nenoskriet,

Bezspēks ņem savu,

Līdz neļauj man iet.

Un tā nu es stāvu,

Uz ceļiem jau ... lasīt tālāk

Man Ziemassvētkos uzdāvini

Sevi,

Bet es Tev

Svētkus dāvināšu.

Tu melo,

Man acīs skatīdamās,

Un es mīlu Tevi

Par to,

Ka manās,

Ne cita.

Man patīk Tev ticēt,

Tā akli,

Lai nenojaut,

Ka mīlu Tevi par to,

Ko citam liegts baudīt.

Tik ... lasīt tālāk

Varbūt

Par mani nezināms ir Jums,

Man patīk stundām mirkļus baudīt,

Ar cilvēku

No tagadnes.

Varbūt

Jums šķitīs fantāzija,

Tā dzīvē tagad nemēdz būt,

Kur nu vēl man ar kādu tur,

No ... lasīt tālāk

Tu vēlies mīlēt,

Bet nav jau ko,

Tu vēlies dzīvot,

Bet nav dēļ kā,

Un tā Tu projām

Dzērvēm līdzi aizceļo,

Līdzi paņemot to pašu,

It neko.

Un varbūt iemainīt tur izdosies

To it neko ... lasīt tālāk

Es uztvēru Tevi nenopietni,

Pārāk viegli,

Un varbūt tāpēc

Man bija tik viegli,

Kā saskatīt tumsā ugunskuru

Ar sārtajām oglēm,

Un varbūt tāpēc

Man bija tik labi,

Kā mēdz būt,

Kad ... lasīt tālāk

Kam pasauli tagad

Novembra acīm skatīt,

Gan sveces vēl sagaidīs

Skatus,

Vēl iespēja sajaukt ir kārtis,

Un izvilkt sev nolemto ,

Ar kuru kopā,

Līdz pašam martam,

Un varbūt pat vairākiem ... lasīt tālāk

Jau atkal raud koki,

Asarām krāsainām,

Jau atkal pa logu

Retāk arvien

Redzu dzelteno pogu.

Un biežāk arvien

Es sasildu rokas,

Pie tējas krūzes,

Un biežāk arvien,

Es atgriežos pie ... lasīt tālāk

Manī saules vērtība zūd,

Ja blakus Tev

Nevaru būt.

Manī simtiem saulīšu spīd,

Kad Tava plauksta

Manējā mīt.

Sen jau mani vairs neiespārda

Mīla un dāsnums, rudens ko sniedz,

Tik vien kā pa pieradumam uz palodzes

Šūpoju kājas,

Lūkojot,

Kā kuro jau gadu uz pretējās mājas vientulības stikla

Klusi aukstas lāses ... lasīt tālāk

Mana krāsainā pasaule,

Vienā zīmuļu kastē,

Līdz ar nakti,

Es ņemu zīmuļus no kastes,

Un sāku pasauli to krāsot.

Es iekrāsoju Tevi baltu,

Kā zirgu spēcīgu un staltu,

Ar sudrabainu krāsu māti, ... lasīt tālāk

Mēs ietekam naktī,

Katrs no savas vakara puses,

Uz vidu, kā jūru,

Kā divas upes,

Mums tajā patīk

Dvēseles atvarā sapīt,

Un skatīt,

Kā tajā zvaigznes,

Kā laimes mirkļi no debesīm

Tu teic,

Ka neapjaut

To spēku sevī,

Kas liek man iemīlēties

Tevī.

Un arī man nav skaidrs

Īsti,

Vai maz es pats ar esmu

Īsts,

Bet sajūtas,

Tās izteic visu,

Vēl vakar es ... lasīt tālāk

Kas šurp mani nesa,

Kas atstāja te,

Tas arī lai atbild.

Es, pienene,

Ar zīmi +.

Te kluss,

Drīz atlidos lapsene,

Modes skate kārtējā būs,

Vati ausīs aplausi plēsīs,

Un lidos atkal ... lasīt tālāk