Closing_Time dienasgrāmata

Nākamreiz nejautā,

Cikos, lai nāc,

Labāk man pateic,

Cik ilgi blakus Tu būsi

Un rēķinies lūdzu ar to,

Ka varu es neatlaist Tevi,

No sevis,

Uz mūžu.

Tu teic,

Ka neapjaut

To spēku sevī,

Kas liek man iemīlēties

Tevī.

Un arī man nav skaidrs

Īsti,

Vai maz es pats ar esmu

Īsts,

Bet sajūtas,

Tās izteic visu,

Vēl vakar es ... lasīt tālāk

Vai tā ir laime,

Vai tikai pieaugušo dzīve,

Kuras vēlējos,

Kad vēl ar lellēm spēlējos,

Tu atkal prom,

Uz mirkli mani,

Vai drīzāk manu daili apciemojis.

Vai tā ir laime,

Kuras alku es,

Tev vēlos pateikties,

Ka esi,

Ka mani Tu no ēnas

Saulē nesi,

Un nu es varu atkal

Plaukt,

Un laimi baudīt,

Zinot to, ka ir ko gaidīt,

Ir ziedēt kam,

Un ir kam smaidīt,

Tev vēlos ... lasīt tālāk

Mans dārgais draugs,

Es rakstu šo,

Kad vakars aust,

Aiz sevis dienu, mazliet steigas pilnas

Atstājot,

Šis tas ir steigā palikts nedarīts,

Bet tas nekas,

Vēl citas dienas būs,

Un gan jau ... lasīt tālāk

Tu nemaz nezināji,

Ka es esmu,

Ka vakaros pie manis nāc,

Cik reizes glābi mani Tu

No kraujas,

Cik reizes kopā bēgām zvaigznēs mēs

Ka pasaule man Tavai laimei pakārtota

Nezināji to,

Kā ... lasīt tālāk

Viss pateikts ir par Tevi man,

Ar Tevis pašas pieskārieniem,

Vislabāk izjutis es Tevi,

Caur skatieniem,

Ko man Tu sniedzi.

Tā pavasarī runā ziedi,

Tā pirmie putni klusām dzied,

Un saule tad līdz ... lasīt tālāk

Ja mākoni redzi debesīs

Saulainās,

Tad zini, tās slāpes pēc Tevis,

Kas dzimušas manī dienās

Vienādās, kā vienā,

Ja saskati viļņus ezerā

Rāmā,

Tad zini, tās ilgas pēc Tevis,

Kas dzimušas manī ... lasīt tālāk

Mēs neatpūšamies viens

No otra,

Mēs vienkārši nogurstam

Kopā.

Un tā mēs ejam pa dzīvi,

Saistīti un brīvi,

Kaut nespēt mums mūžīgiem

Kļūt,

Toties varam mēs laimīgi

Dzīvi šo būt.

Tās ir iespējas,

Neizmantotās,

Baiļu vai lepnības sekas.

Bet varēja būt savādāk,

Ja pienāktu Tev klāt,

Ja ceļos kristu,

Lūdzot sirdi pasargāt.

Tad varbūt dzīvē nepakristu,

Tik daudzus punus ... lasīt tālāk

Ar marta pēdējo sniegu

Tu aizmigi mūžīgā miegā,

Smiltīm, tik vieglām skarta,

Bez sevis mūs atstāji martā.

Mēs zaudējām daļu no dienas,

Daļu no vakariem , rītiem,

Tik ierastu daļu no dzīves,

Ko ... lasīt tālāk

Es saskatīju Tevī

Vakardienu,

Kad viens pa vakariem,

Un viens pa dienu,

Pa naktīm dažreiz es ar otru,

Citu kādu vienu.

Bet Tu tik manī lūkojies,

Kā neko nezinātu,

Vai tiešām sūtīta Tu ... lasīt tālāk

Mīlam,

Īsti nezinot, kad otru aizvainosim,

Dodamies sapņos,

Īsti nezinot, vai otru tajos nepiekrāpsim,

Runājam,

Īsti neapjaušot, ka vārdiem dzīvi varam iznīcināt,

Un tāpēc jau esam,

Lai uzzinātu, ... lasīt tālāk

Neatstāj mani vienu

Ar nakti,

Ar dienu

Es vakaros, rītos

Miršu

Bez Tava pieskāriena.

Aizejot neatstāj vienu,

Atstāj man

Pieskārienu.

Arvien tuvāk,

Un tuvāk.

Ar katru soli arvien biklāki

Kļuva man soļi.

Jo tuvāk,

Jo vairāk vēlējos, lai vēl Tevi nepamanu,

Bet ziedus jau neapmānīt,

Tie pamanīja,

Un uzplauka,

Tā bija ... lasīt tālāk