|
Closing_Time dienasgrāmata
Sapnī redzēju raganiņas, Piecas, vai sešas, Tik mīļas, Ne svešas. Uz slotiņām savām, Pilsētas parkā, Vasaras vakarā lidinājās, Starp viņām es jutos Tik labi, Kā mājās, Ar mani tās mīļi Par kaut ko aprunājās. Es ... lasīt tālāk |
Parunā ar mani, Šķiet neelpo apkārt neviens, Šai telpā, Par patvērumu man iedalītā. Vēl lūdzu neļauj man nomirt, Parunā ar mani. Tu taču zini, cik vajag laika, Lai norimtu mūsu sāpes, Pasaki ... lasīt tālāk |
Vien pieredze, Vien tā zin skaņas, Pēc kurām ķermenis tā alkst, Tā saklausīs, Ar visām maņām, No tūkstošiem, vien tās, Kas sirdī tā pa īstam kvēl, Un pārvērtīs tās skaņas Ritmā, Ko nebeidzami vēlas Vēl. ... lasīt tālāk |
Kad blakus nav Tevis, Saku es paldies, Ka Dievs Tevi man Devis, Ar kuru būt vienam Tik viegli tais dienās, Jo nenākas vientuļam, Aizmirstam būt. Kad blakus nav Tevis, Saku es paldies, Ka Dievs sirdi man Devis, Kas ... lasīt tālāk |
Tāds dīvains sapnis: Tur nebija nevienas Puses, Kā biezā miglā stāvēju, Un kurp man iet, Es nezinu. Tad nāci Tu, Lai laukā mani Izvestu. Un pamodies es Sapratu, Cik ... |
Un atkal Pa tukšo man Jāelpo, Un jāpiecieš to, Ka domas pie Tevis Aizjoņo, Atstājot mani tepat, Kā izsmejot. Jā, viņas jau drīkst, Skaistāko deju mēnesgaismā Izdejot, ... lasīt tālāk |
|
Ak, rīti iedomīgie, Ar naivām cerībām Ka spēs tie dienas Pārspēt, pakļaut, Bet atnāk tās, Un izdzēš cerības, Kā nebijušas, Un pašas izkūst vakaros, Kas uzsūc visu aizgājušo, Un naktīm pasniedz, Kā naivu ogli, Ko ... lasīt tālāk |
Es jau varu, Slavas dziesmu dzīvei Dziedāt, Bet vai maz vajag to, Un vispār, Ja tā nesteidzīgi, lēnām, Visu sašķiro, Tad sanāk, Nav jau ar par ko, Viss, kas reiz ir bijis, Noticis man piekrišanu nelūdzot, Ar mani, kā ... lasīt tālāk |
Bet tur aiz loga Naktsvījoles, Nakti silda, Un atkūst zvaigznes, Siltuma tā sajutušas, Un mēness arī Savu smaidu Sasildītai naktij raida, Jā, šonakt uzplaukst Naktsvījoles, Un ... lasīt tālāk |
..Ak, jā, Un vēl Tev vēlējos es teikt, Kad rītos modos sauli Sveikt, Tai lūdzu Tevi sasildīt, Līdz brīdim tam, Kad pašam reiz man būs Tas ļauts, Un vēl, Tev vēlējos es teikt,, No neziņas, Vai tas būs ļauts, Man ... lasīt tālāk |
A mņe bi toļko Bitj s Toboi, Da čuvstvovatj Sebja zvezdoi, Darovanoi Tebe Sudjboi, Kotoroj suždeno goretj Vo imja ščastja Tvoevo, I ozarjatj Tebja vsju svetom, A Ti sijalab ot ... lasīt tālāk |
Tas bija īsts Ziemeļu vējš, Tas neļāva asarām žūt, Neļāva bez piepūles Blakus būt. Un mums patika, Kā viņš pūta, Bez liekulības, bez želastības, Pa īstam un skarbi, Un mēs rūdijāmies, Pacietām, Tuvojāmies, Līdz ... lasīt tālāk |
Mīlam, Īsti nezinot, ka otru aizvainosim, Dodamies sapņos, Īsti nezinot, vai tajos nepiekrāpsim, Runājam, Īsti neapjaušot, ka vārdiem dzīvi varam iznīcināt, Un tāpēc jau esam, Lai uzzinātu, kā ... lasīt tālāk |
Uzklāsim galdu, Iedegsim sveces, Ko vēl no dzīves labāku gaidīt. Skaistākās atmiņas Nepaliek vecas, Tumšajām naktīm Tās nenobaidīt. Uzklāsim gultu, Pūtīsim sveces, Ko vēl no mīlas ... lasīt tālāk |
Stāv upes krastā Divas dzīves, Un klusi tajā Lūkojās, Slīd lēni upē Maza laiva, Tur likteņi Ved sarunas, Vai vienā Abas vizinās. |
Neguļās, Kad atmiņas pie Tevis aizlaižās. Tās nedalās, Ne kreisajās, ne labajās, Tik vienkārši bezmiegā Pārvēršās. Un nākamajos rītos, No austrumiem dzītos, Tās atpakaļ atgriežās, Un tad... Tad atkal, dīvaini, Bet ... |
Tu nekad neaizmirsti Noskūpstīt mani Pirms aizmiegu es. Man ar to pietiek, Lai mīlētu Tevi |
Mirkļos, Kad dvēseles māsa ir Lietus lāse, Mirkļos, Kad sirds sildās Sveces liesmā, Es jūtos kā es, Ne viens un ne vientuļš, Ir man gan māsa, Gan sirdi kas silda, Un vēl man ir domas, Pie Tevis, kas ... lasīt tālāk |
Ak, būtne jaukā, Ne velti sirdij manai šķita, Jau kopš mirkļa tā, Kad Tevi pamanīju, Ka kāda stīga Tevī mīt, Kas manai sirdij skanēt liktu Skaņu dzidrāku , Kā avots skan. Man atliek vien, Kā cerēt tik uz rītu, Vai kādu ... lasīt tālāk |
Mēs ietekam naktī, Katrs no savas vakara puses, Uz vidu, kā jūru, Kā divas upes, Mums tajā patīk Dvēseles atvarā sapīt, Un skatīt, Kā tajā zvaigznes, Kā laimes mirkļi no debesīm ... lasīt tālāk |
|