Closing_Time dienasgrāmata

Pagāja diena,

Mazliet kā kafija,

Mazliet ar pienu.

Un nu jau naktī

Brienu,

Pasapņot par medu

Un to pašu,

Tik baltāku pienu.

Lai simtiem reižu

Uzaust saule,

Lai simtiem reižu

Noriet tā.

Es ticu diena pienāks

Tā,

Kad savā sirdī sajutīsi,

Ka man Tu būsi

Vienīgā.

Ir lietas, ko

Nesaprast,

Un vai maz jāizprot tās.

Kad mūsu lūpas

Saskarās,

No manis rudens

Atkāpjās.

Tu esi daļa

No saules,

Daļa no zemes un

Ūdens Tu esi.

Tu man vesela pasaule

Esi.

Bet es?

Es tas,

Kas viņu savā

Sirdī nes.

Ar mīlestību gludinātā

Kreklā,

Aizgāji Tu,

Neatstājot pat paldies

Par piemiņu.

Drīz Tavu mīlestību

Es saukšu par

Ciemiņu.

Var jau būt,

Ka dziedē laiks,

Tik  viņa palīdzības

Nevajg man.

Vakaros vēlos,

Tik ļoti es vēlos,

Lai sirds Tava

Blakus atkal man

Skan.

Nāk rudens klusi,

Uz manu pusi,

Lai redzētu atkal,

Ka lietainās naktīs

Arvien blakus man

Dusi.

Es laicīgi Tev

Vēlos lūgt,

Nē, neko lielu,

Tik kādu vietu

Ziemā Tavā,

To labprāt pārvērstu es

Ziedu pļavā.

Tik ļoti man tā

Viena zvaigzne tīk,

Varbūt tur mana

Iepriekšējā dzīve mīt.

Bet varbūt

Nākamo tur vadīšu.

Tik vienu skaidri

Jūtu es,

Tur dzīvo jaukas

Dvēseles

Nav nošu skumju,

Ir mūzika skumja,

Tā rodās, kad notis

Tiek ievainotas.

Varbūt jau rīt,

Bet šodien

Tik cerību lapas

No ilgu koka

Krīt.

************

Tu ne tikai mani

Sildi,

Tu ar sauli mani

Pildi.

***

Esmu tikai viens

No daudzajiem,

Kas viens.

To aizmirstu tik

Brīžos tajos,

Kad spogulī es

Ieskatos.

Nav lemts man notikušo

Dzēst,

Tik vien kā matus varu

Plēst.

Un dzīvot tālāk,

Bez sapņiem gulēt,

Un bez garšas

Ēst.

Daudzas durvis

Vēru,

Līdz īstās es

Atvēru.

Nu citas vairāk

Neveru,

Kaut spīd tās zelta

Rokturu.

Lai debesis drūmas,

Lai pelēkas tās,

Mums tas vienalga,

Mēs mīlam

Viens otru,

Virs mums tās ir

Savas,

Tik krāsainās,

Un nav tur ne miņas,

No krāsas tās

Pelēkās.

Uzdāvini iespēju,

Man jāuzzin,

Vai es to spēju.

Tev pagatavot

Ziedu tēju,

Tik baudāmu,

Kā taureņdeju.

Tāds dīvains sapnis:

Tur nebija nevienas

Puses,

Kā biezā miglā stāvēju,

Un kurp man iet,

Es nezinu.

Tad nāci Tu,

Lai laukā mani

Izvestu.

Un pamodies es ... lasīt tālāk

Man patīk klusums

Naksnīgais,

Kad apkārt virmo

Citāds gaiss.

Tavs skatiens tad,

Tāds mierīgs,

Patiess,

Maigs.

Es šodien savā

Pasaulē,

Kur pūšu domas

Stabulē.

Es vēlos visas izpūst

Tās,

Lai viņas atkal

Attīrās,

Un baltas manī

Atgriežās.