Closing_Time dienasgrāmata

Man nepietrūkst šķiet it nekā,

Un var jau būt, ka maldos es.

Tik tajos maldos sirdij labi,

Un nealkst viņa pārmaiņas.

Un var jau būt tā pieticīga,

Un tieši tāpēc

Laimīgs es.

Es sirdi savu

Nevainoju,

Ka tajā tagad esi Tu.

Un ja pavisam

Atklāti,

Ir aizvērti nu sirdsvārti,

Un nu Tev laukā

Netikt vairs

Ja Tu man kādreiz jautātu,

Par manas dzīves burvību,

To vienā vārdā izteiktu,

Kā to es sevī izjūtu,

Ar burtiem diviem -Tu.

Tik septiņas notis

Un klavieres vecas,

Skaņdarbs tik burvīgs,

Ka neraud pat sveces.

Pie loga stāv vēji

Un pārsteigti spriež,

Kā vienkārši pirksti

Laiku atpakaļ griež

Nav nošu skumju,

Ir mūzika skumja,

Tā rodās, kad notis

Tiek ievainotas.

Senjoras and

Senjoritas,

Amigos and

Parasjentes,

Uno momentes,

Saļut Maskarados

Pusplikos damas,

Lielām acīm kungas.

Amore, amore...:)

Ir ceļš,

Ir vējš,

Un es,

Kam viņu iet.

Un vēl ir liktenis,

Kam atļauts smiet,

Par manu vēlmi,

Katru bedri pievarēt.

Bet lai jau smej,

Cik vēlas tas,

Mans ceļavējš ... lasīt tālāk

Ietērpt sapņus,

Lai nav kaili.

Vēlētos,

Tik kas to dos.

Ja arī ļautu man to

Kāds,

Pats esmu tāds,

Kad redzu tos

Tā sitas kā negudra,

Straujāk kā drīkst,

Kad Tavas lūpas

Ar manām ik nakti,

Maina tās ritmu,

Maina tās takti.

Sirds dara ko spēj,

Tā izmaina nakti,

Pārvēršot to

Kārtējā ... lasīt tālāk

Šodien es pats sev

Mācītājs,

Es šodien piedodu

Sev,

Ko sen jau Tu

Piedevusi.

Es attīru savu sirdi,

No sāpes,

Ka katram uz savu

Pusi

Izvēlies pati ,

Izvēlies sev.

Es izlaižu gājienu,

Lai tas tiek Tev.

Ja ņemsi dimantus,

Laime tiks man.

Paņemsi laimi,

Dimanti mani.

Pirms ko Tu paņem,

Apdomā ... lasīt tālāk

Atnesīšu pavasari,

Tavai sirdij negaidot.

Ziedi vienmēr prot,

Negaidot,

Dzīves mirkli

Izdaiļot.

Kad negaidīsi

Nākšu es,

Ar pavasari rokās.

No rītiem prom,

Un vakariem,

Un gadījuma sakariem,

Tā noteikti reiz pasauks mani,

Lai kaut kur tālu projām

Vestu.

Tā patiesība vienīgā,

Ko apstrīdēt nebūt nav vērts,

Reiz ... lasīt tālāk

Ir skaistums tāds,

Man vārdos viņu

Neizteikt,

Ne notīs tērpt,

Ne uzgleznot.

Un kā lai arī necentos,

Es tikai velti

Pūlējos.

Nav talanti man

Tādi doti,

Izpaust to ,

Būt pirmajam

Starp pārējiem.

Cik mazsvarīgi tas

Un sekli.

Es labāk esmu

Vienīgais,

Ko Tava sirds tā

Meklē.

Cik mirkļu skaistu

Apēd laiks,

Kā badā mūžīgā,

Tos sabāž savā

Vēderā.

Un tikai iespēja ir

Viena,

Ar viņiem laiku

Nebarot,

Tos dziļi sirdī

Paslēpjot