|
|
Closing_Time dienasgrāmata
Tu piedzimi rītā,
Es vakarā dzimu,
Tu piederi rītiem,
Es vakariem .
Pa vidu ir diena,
Kas pati par sevi,
Un tad atnāk nakts,
Atnāk mūs zagt.
|
Ja nebūtu skumju un sāpju,
Kas zin,
Vai sevi tā
Izzinātu.
Ja būtu tik labums un prieks,
Vai pie Tevis tā
Vilinātu.
Cik labi, ka vispār tā ir,
Ik katrā dzīves lappusē,
Ko liktenis šķir,
Arvien labāk,
No sēnalām sēklas ... lasīt tālāk |
|
Nāc iekšā,
Tik nenoauj kājas.
Es vēlos,
Lai sabradā skumjas,
Kas uz grīdas,
Šķietami tīrās
Šeit gadiem krājās.
Es vēlos, lai paliec,
Šīs būs mūsu mājas |
|
Par vēstulītēm. Atbildēšu . Ja nepagūšu šodien, tad rīt. |
|
|
|
lasīt tālāk |
Uz pirkstgaliem,
Klusi, klusi
Ienāk Lēdija Nakts,
Zvaigžņu apmetnī sevi ietinusi.
Tu dusi,
Ar skropstām uz viņas pusi.
Tā uzsmaida,
Tev plaukstā ko ielikusi,
Un aizlido klusi,
Kā nebijusi.
Tu dusi, plaukstu ... lasīt tālāk |
Tu neesi man
Radīta,
Bet Tevis vajag man.
Tu citiem diegiem
Adīta,
Bet krāsa mīļa man.
Tu sirdij citai
Domāta,
Bet ilgām tikai
Man. |
Stāv upes krastā
Divas dzīves,
Un klusi tajā
Lūkojās,
Slīd lēni upē
Maza laiva,
Tur likteņi
Ved sarunas,
Vai vienā abas
Vizinās. |
Šovakar es dzeru
Dzeju,
Tā atgriež laikā atpakaļ,
Kad mēness vaiga apspīdētu,
Es pirmo reizi
Skāru Tavu seju.
Šovakar es dzeru
Dzeju,
Un, kad es būšu gandrīz
Pillā,
Ar Tevi dejošu es
Deju.
Es nu jau ... lasīt tālāk |
|
|
Jau gaida mani
Gulbji balti,
Kas baltos palagos
Man mīt.
Tie vēlas Tevi
Sapnī apraudzīt.
Tik vieni viņi negrib to,
Man esot līdzi jālido.
Viņi balti, mani lūdz,
Vai maz tiem drīkstu
Atteikt to. |
|
12.janvāris 2011 21:43
Nevar Nu kurš gan var noķert mākoni Taureņiem domātā tīkliņā, Vai arī tik ļoti jocīgo zvaigznīti Dzēst naksnīgās rūts maliņā. Nu kurš var pārtraukt ceļu Pa kuru ... |
Tik septiņas notis,
Un klavieres vecas,
Skaņdarbs tik burvīgs,
Ka neraud pat sveces.
Aiz loga stāv vēji,
Un pārsteigti spriež,
Kā vienkārši pirksti,
Laiku atpakaļ griež. ... |
Gan raizes, gan sāpes atēdies,
Klīst,
Cerībās naivās ietinies,
Ka reiz viņam paveiksies,
Atpīsies,
Spārni tam jauni radīsies,
Pār dzīvi un sevi viņš
Pacelsies,
Un tad ne par viņu,
Bet pats viņš tad
Smies.
Pa dzīvi ... lasīt tālāk |
|
Nokrita brilles Rozā, Un pārvērtās mīla Prozā. Kādam tā proza Rozā, Kādam tik atmiņas, Par sen vītušām Rozēm |
Kad jautā,
Kā spējam tik gadus,
Būt laimīgi mēs,
Es vienmēr tad saku,
Mēs neatpūšamies viens
No otra,
Bet vienkārši nogurstam
Kopā.
|
Nestāsti man
Par pagātni savu nekā,
Vēlos, lai skaista, kā tagad,
Paliec Tu manā atmiņā.
Palūko zvaigznēs,
Vai zini, naktīs sāpes tās aiznes,
Tālumā, neaizsniedzamā,
Dzīvē daudz dziesmu,
Kas neizsaka nekā,
Bet zvaigžņu ir ... lasīt tālāk |
Ak, rīti iedomīgie,
Ar naivām cerībām
Ka spēs tie dienas
Pārspēt, pakļaut,
Bet atnāk tās,
Un izdzēš cerības,
Kā nebijušas,
Un pašas izkūst vakaros,
Kas uzsūc visu aizgājušo,
Un naktīm ... lasīt tālāk |
|
Prom no norādēm, Kā viņām jādzīvo Divas dvēseles aizlido Apsteidzot putnus, Caur zvaigžņu lietiem, Tās traucas uz augšu, Lai atrastu vietu, Kur justos tās brīvi, No norādēm, Kā ... |
|
