...zeme riņķī iet

Tas nav nekāds brīnums - viss iet pa riņķi. Pat cilvēks, pie skaidra prāta būdams, lai kā arī necenstos, bet nevar noiet taisni - tik uz riņķi. Kur tie gadi, kopš riņkoju. Un paties - vadātāji, maitas, darbojās. Ik pa laikam nonāku vietās, kur bijis sen. Nu nesēžās savā pansionātā, kaut praktiski gatavs. Un tā nu mans nemiers un neremdināmā naudas kāre novedusi mani Klaipedā, še vairākkārt pieminētajā brālīgās republikas ostas pilsētā. Mamuti te pat nedaudz treknāki kā ziemeļos, varbūt dēļ tā, ka leiši dūšīgi cīnās ar savu vīrusu, Klaipēdā pat karantīnu ieviesuši. Tā kā būšu še vēl kādu laiku. Esmu nedaudz apjucis! Kā tie leiši māk! Nu labi - pilsēta ir 1.5 reizes lielāka par mūsu Ventspili, bet, lai mēģinātu kaut nedaudz ar to salīdzināt! Ventspils ir tik atpalikusi! Liepāja ir tik atpalikusi! Pat Rīga! Nu laab, Ventspils, tur Hūtes Aivariņš nospieda visus, kas nepiķoja. Bet ko ta pārējās ostas? Žēl tā visa, kas varēja būt, bet nav stulbu valdību un zaglīgu ierēdņu dēļ.Un vēl man kaut kā žēl - manas acu gaismas! Kur palikušas visas smukās leišu meitas? Neredzu gandrīz nevienu! Tik kaut kādi jauni skuķēni.