Tie kas mīl dzīvniekus.

Nu mīļie tagad kādu laiciņu atkal nāksies paciest mani tā sacīt to skabargu tādā mīkstā vietā. Nu gatavā nelaimes čupiņa kura cerēja būt rudens roze aizvējā un lolotā, bet sanāca pavisam cita roze par kuru maz zināju. Tas nu tā jātiek vien būs galā ar visām nebūšanām, bet ja paskatās tad tai lietai ir otra puse un nemaz tik drūma. Būs man atkal daudz brīva laika un būšu te kādam kā skabarga pakaļā. Varu palasīt saņemtās vēstules un izdarīt inventarizāciju. Visgrūtāk man ar vēstuļu šķirošanu nācās kur vēstules raksta sieviete un arī tā pati sieviete kā vīrietis. Darba lauks gan abiem vienāds, lauksaimniecība kur gūst tīri labu peļņu.Var jau būt kādam tas noder un var aizbraukt pamācīties kā kāpostus audzēt. Toties ļoti mīl dzīvniekus jo rakstot man neaizmirst kādu no viņiem piesaukt. Ir jau tā, ka vasarā daudz peldos un mani tad nosauc par roni kurš auksts un gultā jāgroza. Esmu pabijusi aitas godā un pats pēdējais pagodinājums bija, ka esmu pati vecākā varde no aizaugušā dīķa. Es jau tās atraktīvās lauksaimnieku vēstules saglabāju nākošajām paaudzēm, lai redz kā cilvēki tēlaini mācējuši rakstīt vēstules.

Otra kategoriju vēstules ir kur tiek apspriests tāds mīļš meža dzīvnieciņš kā vāvere. Man diezgan ir zināšanas par vāverēm jo katru ziemu pati viņas ar riekstiem baroju un fotografēju , tādas kā draudzenes man viņas. Vēstuļu rakstītāji bieži vien interesējas par vāveres kažoku. Nu ko es varu atbildēt! Vajadzētu katras vāveres profilā vairākas iedaļas, kur uzmetot aci jau zinātu kāds vāverei kažoks mugurā. Tas varētu būt šāds - vāvere skaistā biezā kažokā, vāvere kurai no kažoka ir apkaklīte un vāvere kura līdzinās veikala vistai. Ziniet secinājumi ir tādi, lai vai kā mums dzīvē iet, bet dzīvniekus mēs neaizmirstam. Jaukas visiem brīvdienas!