Noodles: Cita vārna:
http://lib.ru/OLDI/nevermor_engl.txt

Noodles: Es viņus nevelku nost(i)...
Man jau šitas ir arī citmēlīgi lasāms, tostarp až reņģēdāju valodā... :D

Noodles: Ne vien saku, bet pat apgalvoju.. :D

... Skan aplausu vētra. Uz katedrāles kāpnēm, punduru un nerru ieskauts, parādās gara auguma cilvēks melnā sutanā, spilgti balta četrstūraina žabo ieskautu seju. Uz acīm melns apsegs.
Doktors, izbrīnīts vēro uznākošo:
– Vai viņš ir akls?
– Ak nē, jel, ser! – čukst viens no pilsētnieku pūlīša. – Dekāna redze ir lieliska... Bet pārāk bieži viņš visu skata ačgārni. Viņš tāpēc arī acis aizsējis, lai netraucētu šodienu ar savu skatienu.

Noodles: gudrs gan...

– Jel nedusmojiet, cienīts namzini! Vien laikā orientēties vēlos es. Ja cilvēkam ir zemes mūžs, tad galvā laiki sajukt mēdz – tie kraujas viens uz otra, un tūkstošgades misējas. Kur esam, teic, draugs Patrik?
Patriks, valdoties:
– Ser, tējas uzliešana uzticēta man! Nav labi uzmākties ar jautājumiem tādiem, ja ūdens verdošs ir pa rokai cilvēkam.
– Ar ko gan man vēl parunāt?
Patriks paņem Kādu aiz rokas un pieved pie loga:
– Vai redzat – tur aug ozols stalts. Jā, tieši tas, un man ir jāsaka: še sarunbiedru labāku jums neatrast. Viņš runāt nocieties jau gadus piecsimt, ja ne vairāk.
– Jau pieci simti gadu? Kā paiet laiks – es viņu atceros kā zīli!