lietusmežs

Lietus mežā sākas negaidīti.Ja jau par mežu drīkst nodēvēt gadiem nekoptos kokus gar luterāņu baznīcu.Cilvēki jau var sakopt visu, izņemot putnu vajadzību nokārtojoties tēmēt.Bet, katrai dzīvībiņai ir vajadzība izklaidēties, kā nu tai jautrāk šķiet.Ne jau par velti ir pieejams krāsu katalogs auto ar procentuālo apdiršanas koeficentu.Cena jau nemainās, toties sagatavo nākotnei.Nu, gluži kā mēs audzinam bērnus.Brīdinam, ka apdirsīs, pat lietusmēteli piedāvājam, tikai neiemācam to, ko kādreiz vecāki mācīja.Skatīties uz augšu un nelīst zem dirsām.

Reiz Aucē mitinājās stārķis.Tam bija ligzda pie šķūnīšiem ceļā uz muižu.Gar īsāko taciņu.Mazliet saīsināšos un teikšu, ka dirsa viņš reti, bet trāpīgi kārtīgi nobalsinot izvēles objektu.Vai tā būtu pateicība, ka atļauts viņam tur dzīvot?Vai atriebība par to, ka tieši tur atļauts dzīvot.?.

Svece.Tās dzīvi vienkārši nenovērtēsi.No kura atskaites punkta sākt?Vai no izliešanas brīža, vai no piešķilšanas?Vai no sakurināto taureņu skaita?No mana viedokļa - pareizie taureņi naktīs nelidinās, bet ēd kāpostu dienas laikā...Kopš "Dustu" aizliedza, šamie ir savairojušies uz nebēdu.Un reti sadeg.Biežāk sadeg vēdertaureņi no nepieturmutes preperāta.

Kaimiņienes kaķis. Tas ir vienīgais pozitīvais tēls šai pastāstā.